Kamēr vien šajos 64,6 tūkstošos kvadrātkilometru būs tādi vīri kā Andris Asups un viņam līdzīgi domājoši, tikmēr mums nedraud Latvijas pārvēršana milzīgā tuksnesī ar ūdensgalvu Rīgu tā viducī. Andris no kārklu skavām pamazām atbrīvojis vairāk kā 30 hektāru zemes Kurmenes pusē, audzē aitas un brīvdienās no Rīgas gaida atbraucam ģimeni.
Melnām rokām un laipnu smaidu
Uz dēļiem, pārtapušiem par galdu, līdzās viena otrai sarindotas traktora MTZ-50 dzinēja detaļas. Virzuļi, cilindri, vārsti, skrūves, blīves un vēl daudz citu dzelžu. Andris melnām un spīdīgām plaukstām, kā tikko tās būtu mērcējis zābaku smērē, smaidot sveicina, bet roku pretī nesniedz. Apģērbs, lai arī bez uzšuvēm un atšķirības zīmēm, tomēr liecina par tā valkātāja piederību kādam no valsts dienestiem. Par darbu, kas nu jau ir pagātne, Andris vārdos ir skops. Strādājis Rīgā, devies izdienas pensijā. Tagad viņa, kā pats to sauc, vaļasprieks ir aitkopība.
No pagalma redzams, ka netālu ganās bariņš aitu. Labajā pusē liela nojume, līdzās tai ielieti pamati kādai ēkai. Aiz tiem liels paugurs, kurā var sazīmēt ēkas drupas. Tas kā savdabīgs piemineklis “Andužu” agrākajiem saimniekiem, Andra vecvecākiem. Jaunais zemes īpašnieks dzīvo Kurmenes centrā, tur arī visa lauku apstrādei nepieciešamā tehnika.
Pats labs
veterinārārsts
Pirms aptuveni 30 gadiem Andris darbu kolhozā Kurmenē nomainīja uz Rīgu. Savukārt pirms pieciem gadiem sākās mājupceļš uz bērnības zemi. Tad “Andužu” lauki vēl bija kaimiņa aprūpē. Viņš ganījis govis, vācis sienu, bet darbība kāda iemesla dēļ pamazām apsīkusi, zeme aizaugusi, un tādēļ Andris nolēmis strādāt paša spēkiem un ar savu tehniku. Toreiz bijuši arī palīgi, darbi uz priekšu gājuši raiti, un mauriņa smukumam pļāvēja vietā iegādāts desmit aitu. Šovasar viņu bija jau vairāk kā septiņdesmit. Rudenī ganāmpulks gan samazināts, par daļu iegūto līdzekļu uzlabos vienu no diviem saimniecības traktoriem. Ir tehnika arī sēšanai un pļaušanai, tāpēc daļā no jaunapgūtās platības audzē graudaugus. Pārējā noder aitu barībai ziemas mēnešos, un dažus hektārus aizņem mežs.
Pirms darba Rīgā Andris visas lauksaimniecībā nepieciešamās iemaņas apguvis, strādājot kolhozā, tāpēc labību nokuļ pats. Kombainu ražas laikā aizdod kaimiņš.
Pamazām apgūtas arī veterinārārsta iemaņas — kā zāles injicēt, jērus saņemt, kad aitas atnesas.
Pensija cementam un ķieģeļiem
Šogad pirmo reizi aitas nevajadzēšot pārvest uz ziemas novietni. Viņām “Andužos” uzcelta nojume. Bet vēl pērn viss ganāmpulks, sadalīts mazākos pulciņos, piekabē mērojis ceļu līdz Kurmenes centram. Turot tik maz aitu, perspektīvas gūt kaut kādu peļņu nav. Tāpēc kurmenietis sliecas uz gaļas liellopu audzēšanu, kaut gan tam 30 hektāru ir par maz. Tā nu nodarbošanās ar lauksaimniecību pārsvarā ir savas fiziskās formas uzturēšanai, ne maciņa pildīšanai. Ja rēķinātu šībrīža bilanci, tā noteikti būtu ar mīnuszīmi. Visu naudu, kas nonāk saimniecībā, iegulda tās attīstībā. Platību maksājumus atvēl degvielai, daļu pensijas — celtniecībai.
Vai iesāktajam darbam “Andužos” būs arī turpinātāji, pagaidām to prognozēt nevar. Sieva, divi dēli un meita dzīvo Rīgā, uz Kurmeni atbrauc brīvdienās, nedēļas nogalēs
