Seces pagasta “Radzēs” līdz 27. jūlijam “Sēlijas plenērā” astoņpadsmit mākslinieku no Jēkabpils, Rīgas, Auces un Aizkraukles mākslinieciskā un nepiespiestā atmosfērā glezno skaistākos dabas skatus. Šogad plenērs veltīts Staburagam.
Seces pagasta “Radzēs” līdz 27. jūlijam “Sēlijas plenērā” astoņpadsmit mākslinieku no Jēkabpils, Rīgas, Auces un Aizkraukles mākslinieciskā un nepiespiestā atmosfērā glezno skaistākos dabas skatus. Šogad plenērs veltīts Staburagam.
“Sēlijas plenēra” ideja un īstenošana pieder māksliniecei Ligitai Caunei. Viņa ir īstena sēliete — dzimusi un augusi Jēkabpils rajona Viesītē, lai gan tagad dzīvo un strādā Rīgā. Ligitas kundze stāsta, ka viņai patīk gleznot kolektīvi, nevi vienai, tāpēc radās doma kopā pulcēt māksliniekus, kuri vēlētos apceļot Sēliju, gleznot skaistākās daba ainavas un atpūsties. Pirmais plenērs Sēlijā notika 1999. gada vasarā, katru gadu to rīko citā vietā. Nākamais plānots Neretā, rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa “Mūsmājās”.
Mākslinieki strādā dažādās glezniecības tehnikās, lielākoties ar eļļu, arī ar pasteli un akvareli. Darba ražīgums atkarīgs no katra paša — cits uzglezno vienu vai divus darbus dienā, cits — pat septiņus. Gleznojot plenērā, bieži māksliniekiem top tikai uzmetumi, ko vēlāk uzliek uz audekla. Ligitas kundze stāsta, ka doties plenērā māksliniekiem katru gadu kļūst arvien dārgāks prieks — tikai personiski kontakti palīdz iegūt atbalstītāju labvēlību, savukārt mākslinieki labdariem dāvā savas gleznas, kas tapušas plenēra laikā. Mākslinieku plenēru atbalstījusi vietējā pašvaldība, Aizkraukles novada dome un Aizkraukles rajona padome.
“Vēlos, lai cilvēki mūsu gleznojumos redz, ka šis ir bagāts un skaists novads, lai gan tam pāri daudzus gadus klājies aizmirstības un pamestības plīvurs. Sēlijai raksturīgie pakalni, debesis un lauki — tā ir mana dzimtene. Desmit dienu laikā savus darbus veltām Staburagam — kāds tas palicis mūsu atmiņās, bildēs un grāmatās. Vēlamies, lai šī būtu Staburaga renesanse ne tikai mūsu gleznās. Esmu apņēmusies popularizēt Sēliju arī turpmāk, nākotnē ceru izveidot mākslas vēsturnieka “Kasinska prēmiju”, ko piešķirtu skolēniem par labāko darbu tēlotāja mākslā vai literatūrā,” stāsta Ligitas kundze.
Seciete Māra Liepiņa, “Radžu” saimniece, atklāj, ka ir gandarīta par vienreizējo izdevību savās mājās vienlaikus uzņemt tik daudz radošu personību. “Mākslas pasaule man vienmēr bijusi tuva. Redzu, ka viņi visi ir radošas personības, interesanti vērot, kā top mākslas darbi manis pašas pagalmā. Palūdzu māksliniekiem, lai viesugrāmatā atstāj autogrāfus,” stāsta Māras kundze.
