25. marts — Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. 1949. gada 25. marts ir viens no traģiskākajiem datumiem Latvijas valsts un tautas vēsturē, kad tika izpostītas tūkstošiem cilvēku dzīves, sagrautas cerības un ticība cilvēcībai.
25. marts — Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena.
1949. gada 25. marts ir viens no traģiskākajiem datumiem Latvijas valsts un tautas vēsturē, kad tika izpostītas tūkstošiem cilvēku dzīves, sagrautas cerības un ticība cilvēcībai. Laikā no 25. līdz 29. martam padomju vara veica masu deportācijas. 33 vilcienu ešelonos no Latvijas uz specnometinājuma vietām izsūtīja vairāk nekā 43 000 cilvēku.
Okupācijas muzejam 10 gadu
Lai liecinātu par to, kas notika ar Latvijas valsti un tautu 50 okupācijas gados, lai atgādinātu pasaulei par svešo varu nodarījumiem un pieminētu bojāgājušos, cietušos un, bēgot no okupācijas varām, pasaulē izkliedētos, Rīgā jau 10 gadu darbojas Latvijas Okupācijas muzejs. Tā ekspozīcija stāsta par Latvijas okupāciju 1940. gadā, Baigo gadu, nacistiskās Vācijas okupāciju, otro padomju okupāciju un neatkarības atgūšanu. Apmeklētāji var apskatīt fotogrāfijas un dokumentus, kas stāsta par svešo varu politiku un teroru pret iedzīvotājiem, piemiņas lietas, kuras vēsta par dzīvi ieslodzījumā un pretestību svešajām varām. Muzejā izveidots arī GULAGa nometnes barakas makets.
Privāta iestāde
Okupācijas muzejs ir privāts un iztiek no ziedojumiem. Valsts 2002. gadā sedza vienu ceturtdaļu no muzeja kopējā budžeta. Pārējo saziedo muzeja apmeklētāji un atbalstītāji. Ekskursijas un ieeja muzejā ir bez maksas. Gada laikā muzeju apmeklē apmēram 40 000 cilvēku, no kuriem divas trešdaļas ir ārzemnieki. Muzejs iekļauts Latvijas Valsts diplomātiskajā protokolā, un to apmeklē daudzu valstu vadītāji un oficiālās delegācijas.
Interesants pilskalniešu pētījums
Otra lielākā apmeklētāju daļa ir skolēni. Gadā muzeju apmeklē vidēji 180 skolēnu grupu no visas Latvijas. Ar skolēniem un vēstures skolotājiem strādā muzeja izglītības programmas darbinieki. Jaunieši piedalās tematiskajās nodarbībās muzejā, kā arī regulāri organizē konkursus.
2002. gadā Aizkraukles rajona Pilskalnes pamatskolas 5. klases skolēni piedalījās izglītības programmas rīkotajā konkursā “Padomju deportācijas mūsu pagastā”. Skolēni noskaidroja, ka no Pilskalnes pagasta 1949. gada 25. martā izsūtīja 56 cilvēkus. Jaunākajam izsūtītajam bija 5 gadi, vecākajam — 76. Skolēni vāca izsūtīto pagasta iedzīvotāju atmiņas un fotodokumentus, paši zīmēja un sacerēja dzejoļus par deportāciju tēmu un rakstīja vēstules tajā laikā uz Sibīriju aizvestajiem bērniem. Rezultātā viņi iesūtīja patiesi aizkustinošu pētījumu. Pilskalnes pamatskolas skolēni ieguva izglītības programmas atzinību, viesojās muzejā un satika citus pētniekus — savus vienaudžus no visas Latvijas.
Mākslinieki no Kokneses
Pagājušajā gadā muzeja rīkotajā zīmējumu konkursā “Mana Okupācijas muzeja sapņu ēka” piedalījās 21 audzēknis no Alda Dobenberga mākslas studijas Koknesē. Bērni iesūtīja krāšņus zīmējumus, kurus interesenti varēja aplūkot speciāli izveidotā izstādē muzeja vestibilā.
Mazie mākslinieki viesojās muzejā, kur satikās ar citiem konkursa dalībniekiem, apskatīja muzeja ekspozīciju, iepazina krātuvju materiālus un noslēgumā saņēma pārsteiguma balvas.
Dāvina bizes
Sadarbība ar Aizkraukles rajona iedzīvotājiem izveidojusies arī citās jomās. Muzeja krātuvē glabājas dokumenti, ko dāvinājuši Aizkraukles iedzīvotāji. Piemēram, Aizkraukles iedzīvotājas Aldas Mastiņas bizes. Alda Biezais (vēlāk — Mastiņa) kopā ar ģimeni izsūtīta 1949. gada 25. martā no Gulbenes rajona Adulienas pagasta “Snēveliņiem” uz Tomskas apgabala Parabelas rajonu. Izsūtījumā Alda mācījās Parabelas rajona Malije Bugri pamatskolā. Mācību starpbrīžos vietējie bērni darīja pāri tiem, kurus atveda uz šo skolu piespiedu kārtā: meitenes rāva aiz bizēm un grūstīja.
Kādā nelaimīgā reizē, aizķeroties aiz priekšā aizliktas kājas, Alda krita un salauza roku. Parabelas slimnīcā bizes nogrieza. Tā bija padomju mediķu vienīgā metode, kā neļaut slimnīcā vairoties matu utīm — nogriezt matus un noskūt galvu. Meitene pretojās un raudāja, jo jutās ļoti pazemota — viņai utu nebija. Vēl vairāk sarūgtināja uzruna krieviski “skaists zēns”. 1956. gadā, kad viņa kopā ar māti atgriezās Latvijā, viņu mājās jau saimniekoja citi ļaudis.
Videofilmu aktieri
Okupācijas muzejā darbojas arī videoprogramma. Tās darbinieki filmē cilvēkus, kuru dzīvi krasi ietekmējusi padomju vai nacistu okupācijas varas realizētā politika. No Aizkraukles rajona intervijas snieguši 12 cilvēku: Jaunjelgavas iedzīvotāji Aina France un Jākobs Francs, Klintaines pagasta iedzīvotāja Elza Geistarte, Sērenes pagasta iedzīvotāja Minna Kļaviņa dalījusies atmiņās par izsūtījumu 1949. gadā. Aina Plostiņa un Roberts Pūriņš no Jaunjelgavas — par 1941. gada deportācijām. Velta Jermaka no Valles pagasta un Velta Veisa no Jaunjelgavas — par to, kā arestētas par sadarbību ar pretpadomju elementiem. Vilis Stiliņš stāstījis par gaitām kureliešu rindās. Leons Kļavinskis no Staburaga pagasta un Broņislavs Jermaks no Valles pagasta — par to, kā arestēti pēc Vācijas un PSRS kara. Liecību sniegusi arī Artija Zvirbule no Valles pagasta. Videoierakstus muzejs izmanto tematiskajos sarīkojumos, izstāžu veidošanā, kā arī piedāvā skolām kā mācību materiālu.
Piemiņas zīme pie čekas mājas
2003. gadā ir muzeja 10 gadu jubileja, kuru muzejs plāno atzīmēt ar vairākiem nozīmīgiem projektiem. Viens no tiem ir piemiņas zīmes “Melnais slieksnis” novietošana pie tās sauktās čekas mājas Rīgā, Stabu ielā, kur padomju okupācijas gados darbojās valsts drošības iestādes. Čekas pagrabos spīdzināja un nogalināja vairākus simtus cilvēku, tūkstošiem pēc čekas spriedums ilgus gadus nācās pavadīt izsūtījumā tālu projām no dzimtās Latvijas. Piemiņas zīme būs veltīta visiem, kuri cietuši okupācijas varu dēļ. Pieminekļa autors tēlnieks Gļebs Panteļejevs sacījis: “Nākamās paaudzes neuztvers šo māju kā čekas mītni. Tā būs vēsture. Mūsu uzdevums atstāt vēstījumu, kas nav pašmērķis. Tā ir pote imunitātei pret līdzīgu traģēdiju atkārtošanos. Mūsu pēcnācējiem tas ir ne tikai jāzina, bet arī jājūt.”
Akcija “Melnajam slieksnim”
Lai projektu varētu īstenot un jau 14. jūnijā piemiņas zīmi atklāt, nepieciešams 25 000 latu, no tiem 10 000 solījuši ziedot ārzemju latvieši. Pārējos Ls 15 000 iecerēts savākt telefona ziedojumu akcijā tepat Latvijā.
“Melnajam slieksnim” jābūt tautas saziedotai piemiņas zīmei, tādēļ Okupācijas muzejs uzrunā visus Latvijas iedzīvotājus un lūdz ziedot vienu latu piemiņas zīmes izgatavošanai un novietošanai. To var izdarīt, zvanot pa tālruni 9006884. Okupācijas muzejs būs pateicīgs ikvienam ziedotājam.
