Aizkraukles krievu kopiena “LAD” 9. janvārī pie Aizkraukles novada pašvaldības ēkas vēlējās rīkot protesta mītiņu, izmantojot arī skaņu pastiprinošas ierīces. Tomēr mītiņš ir atcelts.
Vēlējās protestēt pret pārcelšanu
Mītiņā bija paredzēts protestēt pret Aizkraukles 1. vidusskolas skolotāju un tehnisko darbinieku kolektīva dalīšanu un klašu pārcelšanu uz citām telpām novada ģimnāzijā.
“Decembrī notikušajā pašvaldības pārstāvju un vecāku kopsapulcē, kurā piedalījās ap 170 vecāku un liela daļa deputātu, novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums publiski solīja, ka deputāti apstiprinās šādu reorganizācijas variantu: 1. vidusskolas kolektīvs paliks savās telpās, un tajās vēl izvietos pilsētas sākumskolas 1. — 4. klases skolēnus, bet pārējos sākumskolas audzēkņus — novada ģimnāzijā. Šis variants mūs apmierina, tādēļ es domei uzrakstīju iesniegumu par mītiņa atcelšanu,” stāsta “LAD” valdes priekšsēdētāja Ludmila Ušakova, kura gandrīz 20 gadu ir bijusi 1. vidusskolas direktores vietniece un labi pārzina skolas jautājumus. “Sapulcē izskanēja, ka mītiņa rīkošana ir politisks lēmums, gūstot krievvalodīgo cilvēku atbalstu un popularitāti sev. Gribu uzsvērt, ka tā nav, mums sāp sirds par iespējamo skolas kolektīva pārcelšanu, ierastās vides zaudēšanu. Nav taisnība, ka mēs 1. vidusskolas telpas gribam paturēt tikai mazākumtautību skolai. Kad es vēl biju Aiz-
kraukles novada domes deputāte, toreizējais novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme piedāvāja Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskolu apvienot ar mūsu skolu, mēs to atbalstījām, taču vakarskolas vadība tam nepiekrita. Arī toreiz pārrunājām pilsētas sākumskolas iespējamo izvietošanu citur, un Plūmes kungs sacīja, ka par spīti krīzei prioritāte ir izglītība, tādēļ iepretim novada ģimnāzijai nepieciešams uzcelt jaunu sākumskolu. Domē tagad izskata iespēju celt piebūvi pie ģimnāzijas, lai tajā varētu mācīties daļa sākumskolas audzēkņu.”
“Gribam, lai visi
justos labi”
“Vecāku domas ir dažādas, un sapulcē par 1. vidusskolu dzirdēju arī labus vārdus,” stāsta Ludmila Ušakova. “Kad vēl nebija ieviesta sistēma “nauda seko skolēnam”, novada ģimnāzija centās atbrīvoties no vidusskolēniem, kuriem mācību priekšmetos bija vērtējums “4” un “5”. Mēs šādus skolēnus pieņēmām, jo mūsu skola var īstenot programmu arī latviešu valodā. No šiem bērniem un viņu vecākiem esam saņēmuši labas atsauksmes, audzēkņi skolu ir pabeiguši. Ja 1. vidusskolā mācītos pilsētas sākumskolas audzēkņi, skolas kolektīvs darītu visu, lai viņi justos labi. Negribam pilsētas sabiedrības sašķelšanu, vēlamies, lai visi dzīvotu mierā un draudzībā.”
Plāno pārvietot
pakāpeniski
“Sapulcē kopā ar komisijas locekļiem vecākus informējām par visiem iespējamajiem variantiem. Iespēju 1. vidusskolas kolektīvu atstāt savās telpās un izvietot tajā daļu sākumskolas audzēkņu darba grupa uzskatīja kā variantu ar vismazāk trūkumiem, bet nevienu no visiem variantiem darba grupa neuzskata par īsti pieņemamu,” stāsta Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. “Darba grupai līdz 10. janvārim savs ieteikums ir jāformulē rakstiski un jāiesniedz domei. Manis teikto sapulcē var uztvert kā solījumu, tomēr vēl nekas nav nolemts — ne jau es vienpersoniski varu izlemt, galīgo lēmumu pieņems deputāti domes februāra sēdē. Pilsētas sākumskolas pārvietošana uz citām telpām varētu notikt pakāpeniski — ja šoruden uz novada ģimnāziju pārvietotu tikai 5. — 6. klases audzēkņus, 1. — 4. klases skolēniem savā skolā uzlabotos mācību apstākļi. Lai uz 1. vidusskolu vai ģimnāziju pārvietotu 1. — 4. klases audzēkņus, vispirms būtu jānodrošina papildu mācību telpas, lielāka ēdamzāle, ģērbtuve un sporta zāle, esam izskatījuši variantu celt piebūvi pie vienas vai otras skolas. Jāņem vērā arī tas, ka Izglītības un zinātnes ministrija no 2015. gada plāno skolās ieviest trīs sporta stundas nedēļā, pašlaik ir divas. Tas palielinātu sporta zāles noslogojumu. Mēs negribam pasliktināt sākumskolas audzēkņu mācību apstākļus 1. vidusskolā. Lai uzceltu piebūvi pie ģimnāzijas un tajā varētu mācīties visi sākumskolas audzēkņi, būtu jāņem kredīts. Pašvaldībai pašlaik jau ir lielas kredītsaistības, jaunas mēs varētu uzņemties tikai tad, ja izdotos iegūt Eiropas līdzfinansējumu, bet tas, iespējams, šādiem mērķiem būs iespējams tikai no 2015. gada. Gribam visu pamatīgi izsvērt un izvēlēties labāko skolu optimizācijas variantu, bet tas nav vienkārši — jāņem vērā daudz dažādu apstākļu, un diskusijas vēl turpinās.” ◆
