Zemkopības ministrija izstrādāja vairākus normatīvos aktus, kuros noteikta kārtība, kādā kompensēs medījamo dzīvnieku mežsaimniecībai un lauksaimniecībai nodarītos postījumus.
Zemkopības ministrija izstrādāja vairākus normatīvos aktus, kuros noteikta kārtība, kādā kompensēs medījamo dzīvnieku mežsaimniecībai un lauksaimniecībai nodarītos postījumus. Paredzēts, ka par postījumiem atbildīgs medību tiesību lietotājs.
Par postījumiem jāziņo
Vienlaikus ar zemes īpašuma tiesību iegūšanu zemes īpašnieks savā apsaimniekojamajā teritorijā iegūst tiesības medīt. To var darīt pats zemes īpašnieks vai medību tiesības, noslēdzot līgumu, var nodot citam medniekam vai mednieku kolektīvam.
— Tā kā medniekiem ir pienākums regulēt dzīvnieku skaitu, mednieki ir atbildīgi arī par meža dzīvnieku nodarītajiem zaudējumiem konkrētajā teritorijā, — jaunumus likumdošanā skaidro Aizkraukles virsmežniecības medību inženieris Vitolds Rozītis. — Zemes īpašnieks par postījumiem ziņo savā mežniecībā, uzrakstot iesniegumu. Postījumus apskatīs dabā un noteiks zaudējumu apjomu. Saskaņā ar komisijas uzrakstītu aktu medību tiesību lietotājs — mednieks vai mednieku kolektīvs, kura pārziņā ir šī teritorija — cietušajam segs zaudējumus.
Ja zemes īpašnieks savas medību tiesības nav nodevis medniekiem vai arī pats medī savā teritorijā, kompensāciju par meža dzīvnieku nodarītajiem postījumiem nevar pieprasīt.
Savukārt, ja dzīvnieki postījumus nodarījuši laikā, kad medības nav atļautas un saimnieks veicis visus iespējamos aizsardzības pasākumus, medības var atļaut. Šajā gadījumā Valsts meža dienestam jāuzraksta noteikta parauga akts par nodarītajiem postījumiem.
Mazdārziņu ar bisi sargāt nedrīkst
— Aizkraukles rajona mežniecībās vēl neviens iesniegums par postījumu kompensēšanu nav saņemts, — saka Vitolds Rozītis. — Vairāki zemes īpašnieki gan ir sūdzējušies par medījamo dzīvnieku nodarīto kaitējumu. Viņiem ieteicām noslēgt līgumu ar mednieku kolektīvu. Ir gadījumi, kad zemes īpašnieki šādu līgumu nevēlas slēgt. Tad iesakām izmantot kādu dzīvnieku atbaidīšanas paņēmienu, piemēram, izvietojot skaņu vai smaku radošas ierīces. Ja pietiek naudas, laukus var arī iežogot.
Bieži vien zemes īpašnieks pats tomēr nevar izmantot medību tiesības savā īpašumā. Medību likums nosaka — lai izveidotu medību iecirkni, nepieciešamas visai prāvas platības. Piemēram, stirnu medību iecirkņa ierīkošanai vajag vismaz 200 hektāru meža un neiežogotu pļavu; mežacūku, staltbriežu govju un teļu medību iecirknim vismaz 1000 hektāru meža; staltbriežu buļļiem — vismaz 2000 hektāru meža; aļņiem — vismaz 2500 hektāru meža. Vienīgais limitētais dzīvnieks, kura medību iecirkņa izveidošanai nav noteikta platība, ir bebrs. Taču arī šajā gadījumā nepieciešams izstrādāt medību iecirkņa plānu.
