Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē 26. augustā apliecinājumu par Vītolu fonda stipendiju saņēma 204 centīgi jaunieši no visas Latvijas. Ar Vītolu fonda atbalstu šajā mācību gadā augstskolās studēs arī 17 jauniešu no Aizkraukles rajona.
Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē 26. augustā apliecinājumu par Vītolu fonda stipendiju saņēma 204 centīgi jaunieši no visas Latvijas. Ar Vītolu fonda atbalstu šajā mācību gadā augstskolās studēs arī 17 jauniešu no Aizkraukles rajona.
Vītolu fonda dibinātāji ir Marta un Vilis Vītoli, un kopš 2001. gada ar šo cilvēku atbalstu Latvijas augstskolās studijas sāk daudzi centīgi un talantīgi jaunieši, kuriem ģimene nespēj sniegt pietiekamu finansiālo atbalstu mācību turpināšanai. Pirmajā darbības gadā Vītolu fonds piešķīra 14 stipendiju, bet pēc tā dibinātāju ierosinājuma katru gadu savas stipendijas atvēl arvien vairāk labvēļu. Šogad 204 studenti visā Latvijā sāks vai turpinās studijas ar 26 Vītolu fonda ziedotāju atbalstu. Viņu vidū ir ārzemju latviešu ģimenes, uzņēmumi un organizācijas Latvijā un pasaulē.
Vītolu fonda stipendiāti desmit mēnešu saņems 80 latu stipendiju.
Dzimtas saknes Secē
Īpašu Vītolu ģimenes atbalstu izjūt Aizkraukles rajona jaunieši, jo te ir Vītolu dzimtā puse. “Mani senči dzīvoja Seces pagasta “Kampānos”,” stāsta Vilis Vītols. “Šīs mājas pieder mana tēva brālēnam, kurš šobrīd dzīvo Toronto, tādēļ senču dzimtajās mājās tagad nekas nenotiek.”
Vītola kungs stāsta, ka iecere dibināt fondu radusies, lai koncentrētu palīdzību tiem, kuriem tā noderēs. “Agrāk palīdzējām neorganizēti — ja redzējām, ka to kādam vajag, bet tad palīdzība ir tāda sadrumstalota,” atzīst viņš. “Pēc ilgas domāšanas secinājām, ka vislabāk ir atbalstīt spējīgos jauniešus no lauku rajoniem. Esmu pārliecinājies, ka no laukiem nāk ļoti talantīgi jaunie cilvēki. Katru reizi ar viņiem tiekoties, es garīgi bagātinos. Viņi tiešām ir jaunatnes izlase, mūsu tautas zelts.
Pirmām kārtām cenšamies atbalstīt tās nozares, kuras Latvijas valdība uzskata par prioritārām — informātiku, ķīmiju, latviešu valodu, kultūru, vēsturi un citas. Mudinām jauniešiem, kuriem ir talants un dotības, apgūt eksaktās zinātnes, jo Latvijā sāk trūkt inženieru, ķīmiķu.
Gandarījums par labdarību
Vai labdarība dod gandarījumu? “Jā, jo esmu pārliecināts, ka tas ir īstais veids, kā šobrīd izdarīt kaut ko labu. Tā palīdzam jauniešiem, viņu ģimenei un reizē visai Latvijas valstij. Tās bagātība ir cilvēki, un, jo viņi būs izglītotāki, jo mums labāk veiksies.
Patīkami, ka jūtu arī jauniešu pateicību un atdevi. Turklāt studenti ir arī ļoti godprātīgi. Katru gadu saviem stipendiātiem piešķiram arī 30 latu grāmatu iegādei. Gada beigās jaunieši dažreiz kopā ar pirkumu čekiem atnes arī atlikušo naudu un saka — man palika pāri… Tad mēs mudinām nopirkt vēl kādu grāmatu vai enciklopēdiju.”
Stipendija novadniekiem
Savu stipendiju šogad pirmo reizi piešķir arī fonda dibinātāja brālis Juris Vītols. Viņa prasības pretendentiem — lai viņi būtu novadnieki un studētu informācijas tehnoloģijas. Tā nu Jura Vītola stipendiju saņem aizkrauklietis Jānis Rudzītis un Miks Celmiņš no Valles. Abi jaunieši studēs datorzinātnes, Jānis — Latvijas Universitātē, Miks — Tehniskajā universitātē.
Miks Celmiņš atzīst, ka bez labvēļu atbalsta studēt būtu grūtāk, jo ģimenē viņi ir četri bērni, arī viens brālis studē, un vecākiem nebūtu viegli dēlus izskolot. “Saprotu, ka man šī uzticēšanās jāattaisno, tātad jāizturas pret mācībām daudz nopietnāk nekā citiem,” spriež Miks.
Palīdzība grūtā brīdī
To, ka stipendiju saņem pēc nopelniem, pierādījuši tie, kuri Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē par izcilām sekmēm todien saņēma Vītolu fonda Goda rakstu. Viņu vidū arī Neretas vidusskolas absolvente Vita Bešmenova un Jaunjelgavas vidusskolas absolvente Evija Ļesņevska. Abām jaunietēm vidējā atzīme ir augstāka par deviņām ballēm.
Vita Vītolu ģimenes stipendiju saņem jau trešo gadu, viņa studē LU Fizikas un matemātikas fakultātē par matemātiķi — statistiķi. Jauniete bilst, ka pēc augstskolas beigšanas diez vai atgriezīsies dzimtajā pusē, jo tur savā profesijā darbu nevarēs atrast.
“Mācības ir mana sirdslieta,” saka Vita. “Ja nesaņemtu stipendiju, vajadzētu meklēt darbu, studijām nevarētu veltīt pietiekami daudz laika, un visu apvienot būtu ļoti grūti.”
Evija Ļesņevska no Staburaga pagasta šogad studēs LU Ģeogrāfijas fakultātes vides zinātnes specialitātes 4. kursā. Viņa Vītolu fonda atbalstu meklēja, kad, studējot 2. kursā, nomira vecāmāte, kura bija Evijas vienīgā apgādniece. Evija ir pateicīga, ka pusotru gadu saņēma stipendiju, kas viņai ļāva turpināt mācības augstskolā. “Pirmajos kursos apvienot darbu un mācības ir sarežģīti, nezinu, vai būtu ar to tikusi galā,” atzīst viņa. Tagad jauniete atradusi darbu un nu sev studijām pelnīs pati.
Saņemot Goda rakstu par izcilām sekmēm, Evija bija patiesi pārsteigta. Šogad viņa vairs nav Vītolu fonda stipendiāte, tomēr ieradusies vēlreiz pateikties cilvēkiem, kuri viņai tik ļoti palīdzējuši.
Labi ceļavārdi katram
“Staburags” novēroja, ka visus daudzos “krustbērnus” — bijušos un esošos stipendiātus — te uzņem ar īpašu mīļumu un sirsnību. Katrs iepazīts, katra sāpe izrunāta. Vītolu fonda direktore Vita Diķe visus pazīst jau pēc izskata, un katram kādu uzmundrinošu vārdu saka arī labvēļi — Vītolu ģimene, “Māras bankas” vadība, ārzemju latviešu ģimeņu pārstāvis ASV vēstnieks Latvijā Braiens Karlsons un daudzi citi.
Otro gadu ar Zvejnieku ģimenes atbalstu studē arī M. Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas absolventes Kristīne un Solvita Pūgas un I. Gaiša Kokneses vidusskolas absolvente Valda Gabrjuna. Māsas Kristīne un Solvita ir no Iršiem, Valda — no Seces. Jaunietes ar saviem atbalstītājiem personīgi iepazinās Vītolu fonda rīkotajā pasākumā pagājušajā gadā. “Domājam, ka neesam pievīlušas mūsu labvēļus,” saka viņas. Kristīne studē Materiālzinātni un lietišķo ķīmiju RTU, Solvita — medicīnu Rīgas Stradiņa universitātē, bet Valda būs angļu valodas skolotāja. Viņa mācās Rēzeknes augstskolā.
Vītolu fonda stipendiju šajā mācību gadā saņems arī Iveta Salgrāve, Gita Zemīte no Valles, Inga Vuškārniece no Aiviekstes, Santa Rimeiķe no Vietalvas, Lita Sakoviča, Dace Gražule no Kokneses, Aivija Stugle no Seces, Evita Mārtiņa no Skrīveriem, Sanita Zirdziņa no Pilskalnes, Gunta Andersone no Bebriem, Diāna Bērziņa no Aizkraukles.
Vītolu fonda pasākumā nav algotu aktieru, bet jauku priekšnesumu netrūkst. Pateicībā par atbalstu dzied un spēlē paši talantīgie stipendiāti. Klausoties jauniešu sniegumā, šķiet, ka labo cilvēku atbalsts nebūs vējā izkaisīts — viņi tiešām ir centīgi un apdāvināti bērni. Daudzi no viņiem nākotnē spēs piepildīt arī Vītolu fonda vēlējumu: “Ar izglītību dzīvē sasniegt tādu līmeni, lai varētu nākotnē atgriezties un palīdzēt citiem!”.
