Pēc raksta “Draugu aizstāv asarām acīs” laikraksta “Staburags” redakcijai piezvanīja vairāki cilvēki.
Pēc raksta “Draugu aizstāv asarām acīs” laikraksta “Staburags” redakcijai piezvanīja vairāki cilvēki. Viņi izteica atbalstu aizkrauklietei Ritai Reinikai, kurai sociālā dienesta darbinieces liek atteikties no suņa, jo sieviete mīt sociālajā dzīvoklī.
Kāda aizkraukliete, kura nevēlējās, lai viņas vārdu min avīzē, stāsta:
— Strādāju tādā profesijā, kur nepārtraukti jāpapildina zināšanas un jāmācās. Mācības Rīgā notiek ēkā, kur ierīkoti arī sociālie dzīvokļi. Esmu ievērojusi, ka tur dzīvo galvenokārt pensionāri, un daudziem no viņiem ir suns vai kaķis. Te šiem cilvēkiem atļauj turēt mājdzīvniekus. Dažs suns ir krietni lielāks nekā Reinikas kundzei Aizkrauklē.
Acīmredzot Rīgā sociālie darbinieki saprot, cik svarīgi vecam cilvēkam, kurš bijis spiests pārcelties uz sociālo māju, ir šis vienīgais draugs. Nesaprotu, kas tie par sociālajiem darbiniekiem, kuri liek atteikties no sunīša.
Arī citiem mūsu lasītājiem šis raksts radījis emocionālu pārdzīvojumu, jo viņi uzskata, ka šāda rīcība — atņemt cilvēkam vienīgo draugu — ir nežēlīga.
Monikas kundze no Pilskalnes pagasta, Viktors no Klintaines un vēl vairāki lasītāji pat ir gatavi pieņemt sunīti savās mājās, ja sociālās mājas iemītniecei no sava draudziņa tomēr būtu jāatsakās.