Reģionālo laikrakstu pārstāvjus uz preses konferenci aicināja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis.
Reģionālo laikrakstu pārstāvjus uz preses konferenci aicināja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis. Taču tā bija ieplānota vienā dienā ar valdības ārkārtas sēdi, tāpēc ministrs uz preses konferenci neieradās. Uz žurnālistu jautājumiem atbildēja ministrijas ierēdņi.
Lielākā interese bija par reģionālo reformu. Žurnālistu diskusijas par šo tēmu sākās vēl pirms konferences. Tās izraisīja pie sienas novietotā Latvijas karte, kurā bija iezīmētas piecu reģionu robežas. Katram interesēja, kurā reģionā iekļauts viņa pārstāvētais rajons. Aizkraukles rajons kopā ar Jēkabpils, Bauskas, Dobeles un Jelgavas rajonu plānots Zemgales reģionā. Iespējamais centrs — Jelgava.
Pašvaldību attīstības departamenta juriskonsults Arnis Šults vēlāk atzina, ka kultūrvēsturiskie Latvijas novadi arī varētu būt reģionu sadalījuma pamatā. Veidotos pieci reģioni — Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas. Arī Ministru prezidents Aigars Kalvītis preses konferencē atbalstīja tieši šo modeli.
“Pēc tikšanās ar ministru Māri Kučinski man radies priekšstats, ka lietas uz priekšu virzās ļoti sekmīgi. Nav saņemta neviena sūdzība par pašreizējo reformas politiku. Tikai Liepājas un Ventspils mēri nespēj vienoties, kurā Kurzemes reģiona pilsētā izvietos valsts institūcijas. Abi uzskata, ka viņa vadītā pilsēta pelnījusi īpašas priekšrocības,” sacīja Aigars Kalvītis.
Valsts institūciju izvietojums jau šobrīd rada vislielāko jucekli. Piemēram, Aizkraukles rajonam reģionālā vides pārvalde ir Madonā, lauksaimniecības pārvalde — Ogrē, apgabaltiesa un Valsts ieņēmumu dienesta reģionālā iestāde — Jelgavā. Arī citās nozarēs administratīvais dalījums neatbilst valsts pārvaldes reģionālajam sadalījumam. Valdības vadītājs piekrīt, ka šajā ziņā jābūt kādam loģiskam izkārtojumam, taču tas būs šo dienestu vadības, nevis valdības uzdevums.
Arnis Šults informē, ka līdz 2006. gada 1. jūlijam jābūt gatavai kartei, kurā iezīmēti reģioni un to centri. Šobrīd ministrijas speciālisti izstrādā arī Reģionālo pašvaldību likumu, un plānots, ka reģionālās pārvaldes darbu varētu sākt 2007. gada 1. janvārī. Līdz 2008. gada 1. janvārim nozaru ministrijām jāsaskaņo reģionu centru apkalpes zonas ar valsts pārvaldes noteiktajām reģionu robežām, bet līdz 2009. gada pašvaldību vēlēšanām desmit gadu ilgušajai reģionālajai reformai beizot jāpieliek punkts.
Likumprojekta izstrādes laikā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis apmeklē Latvijas rajonus, lai pastāstītu pašvaldību vadītājiem par šo normatīvo aktu. Viņš jau bijis Gulbenes, Valkas, Liepājas, Limbažu, Rēzeknes un Saldus rajonā. Vizīte pieteikta arī Aizkraukles rajonā, bet konkrēts tikšanās datums vēl nav zināms. Pagājušajā nedēļā ministrs viesojās Jēkabpilī. Ziņas no kaimiņrajona liecina, ka tur visi pašvaldību vadītāji atbalsta piecu reģionu izveidi un vēlas turpināt darboties Zemgales plānošanas reģionā. Jēkabpils rajonā sākušās aktīvas diskusijas par iespējamajiem pagastu apvienošanās modeļiem novados.
Saeimā pieņemtie grozījumi Administratīvi teritoriālajā likumā paredz līdz 2009. gada 31. janvārim izveidotajiem novadiem piešķirt no valsts budžeta 100 tūkstošu latu par katru tajā ietilpstošo pilsētu un pagastu. Nauda domāta infrastruktūras attīstībai. Tāpat likuma grozījumi paredz finansējumu apvienošanās projekta izstrādei un vienreizēju dotāciju 1—5% apjomā no novada kopbudžeta, kuru pašvaldība var tērēt pēc saviem ieskatiem.
