Pēc vētras, kura Latvijā plosījās 2005. gada 8. un 9. janvārī, mežā vēl arvien ir daudz izgāztu koku.
Pēc vētras, kura Latvijā plosījās 2005. gada 8. un 9. janvārī, mežā vēl arvien ir daudz izgāztu koku. Līdz ar to ir ļoti labvēlīgi apstākļi, lai savairotos kaitēkļi, arī ļoti bīstamais egļu astoņzobu mizgrauzis. Apdraudēts ir arī Aizkraukles rajona mežs.
Lai skaidrotu pašreizējo situāciju, Aizkraukles virsmežniecībā ar mežsargiem un meža īpašniekiem tikās Valsts meža dienesta meža aizsardzības daļas vecākais referents bioloģijas doktors Agnis Šmits.
Parādās periodiski
— Egļu astoņzobu mizgrauzis vienmēr dzīvojis Latvijas mežā. Taču laiku pa laikam apstākļu sakritības dēļ šīs vabolītes populācija strauji palielinās, un viņa var nodarīt milzīgu kaitējumu mežsaimniecībai, — saka Agnis Šmits. — Par to ne reizi vien jau pārliecinājušies Skandināvijas valstu mežsaimnieki, kā arī vietējie mežkopji. Plašas vējgāzes Latvijā vētra radīja arī 1967. un 1969. gadā. Gausās vētras seku likvidēšanas dēļ savairojās egļu astoņzobu mizgrauzis un nopostīja vēl tikpat mežaudžu, cik vējš. Latvijā pēdējā vērā ņemamā egļu astoņzobu mizgrauža populācijas palielināšanās bija salīdzinoši nesen — no 1992. līdz 1996. gadam. Nu pārdzīvojam jaunu šī kaitēkļa masveida savairošanās vilni, kuru sekmēja vētra pagājušā gada sākumā. Turklāt pērnā gada siltais un garais rudens veicināja mizgrauža otrās paaudzes attīstību.
Pēc vētras, kura Latvijas mežā izgāza aptuveni 7,44 miljonus kubikmetru koku, vēl joprojām mežā ir vairāk nekā 400 tūkstošu kubikmetru koksnes. Lielākoties tie ir atsevišķi koki, kuru savākšana ir apgrūtināta. Turklāt daudzi no tiem izgāzti tikai daļēji. Tieši šajos kokos visbiežāk veidojas mizgraužu kolonijas.
40 pēcnācēju
Pētījumi apliecina, ka nav sakarības starp izgāzto koku blīvumu un mizgraužu aktivitāti. Izpētīts, ka mizgraužu pāris rada 40 pēcnācēju. Turklāt vasarā attīstās divas mizgraužu paaudzes. Noskaidrots, ka viens kubikmetrs mežā atstātas koksnes spēj radīt mājvietu 37 tūkstošiem jaunu vabolīšu. Savukārt lielu aptuveni 50 gadu vecu egli spēj pievārēt trīs līdz pieci tūkstoši mizgraužu. Tātad katrs mežā atstātais kubikmetrs izgāztās koksnes potenciāli apdraud 12 veselu koku.
Savukārt tievi zari nekļūst par šīs vaboles apmešanās vietu — tie strauji izžūst. Īpaši tad, ja sakrauti augstās kaudzēs, kuras labi izvējo, vai zaru mizu sabojājusi kokvedējtehnika.
Bīstams lieliem kokiem
Egļu astoņzobu mizgrauzis īpaši bīstams tādēļ, ka apdraud veselīgas aptuveni 50 gadu vecas audzes. Vaboles reti mēdz lidot tālāk par kilometru, taču konstatēti gadījumi, kad viņas no iezīmēšanas vietas aizceļo pat 40 kilometru tālu. Ņemot vērā straujos mizgrauža savairošanās tempus, arī kaitēkļa dabīgie ienaidnieki — skudrulīši — nespēj pietiekami efektīvi ar to cīnīties. Arī ziemas nav tik aukstas, lai vabolītes, kuras parasti ziemo zemsedzē, ietu bojā. Mizgrauzis mirst, ja atdziest līdz mīnuss 28 grādiem.
Nosaka ciršanas ierobežojumus
Ņemot vērā mizgrauža populācijas attīstības prognozes, Valsts meža dienests noteicis skujukoku ciršanas aizliegumu vairākos Kurzemes reģionos. Pārējā Latvijas teritorijā, arī Aizkraukles rajonā, Valsts meža dienesta darbinieki drošības apsvērumu dēļ iesaka līdz septembra beigām atturēties no skujukoku ciršanas saglabājamajās audzēs un 100 metru rādiusā ap tām. Ciršana atļauta, ja nocērt visu audzi un tās tuvumā nav citu skujukoku audžu. Turklāt ciršanas atliekas jāsadedzina vai jāapstrādā ar īpašām vielām, kuras atbaida mizgrauzi. Arī baļķi, ja tos nav iespējams tūlīt pēc nociršanas izvest, jāapsmidzina ar repelentiem.
Slazds vabolītei
Viens no paņēmieniem, kā apkarot egļu astoņzobu mizgrauzi, ir feromonu slazdu lietošana izcirtumos, kuri ir vismaz 100 metru no vērtīgām egļu audzēm un vismaz 30 metru nu citām augošajām eglēm. Slazdos ievieto īpašas smaržvielas — feromonus, kuri pievilina kukaini, liekot vabolei domāt, ka te ir barības pārbagātība.
Semināra dalībniekiem bija iespēja apskatīt izcirtumu Sērenes pagastā, kurā izvietoti feromonu slazdi. Katrā no pieciem īpašas konstrukcijas plastmasas traukiem bija apmēram sauja bīstamo vabolīšu. Tas liecina, ka arī Aizkraukles rajona mežā ir daudz šo bīstamo kaitēkļu.
Šobrīd, lai ierīkotu feromonu slazdus, jāvēršas vietējā mežniecībā, kuras darbinieki konsultēs, kā to pareizi veikt. Turklāt pagaidām feromonu slazdus pētniecības nolūkos var saņemt bez maksas. Jānodrošina vien to uzraudzība un apkope.
