Nesen Aizkrauklē bija donoru diena. Pie Pētera Barisona mūzikas skolas, kur varēja ziedot asinis, bija izveidojusies gara jo gara rinda. No paša rīta cilvēki vēl stāvēja ārā, gandrīz divas stundas rindā gaidīju arī es un iepazinos ar Ausmu (vārds mainīts — aut.).
“Asinis nododu jau daudzus gadus — kopš kļuvu pilngadīga. Mainījušies tikai manas rīcības iemesli,” skumji pasmaida Ausma. “Kādreiz galvenais bija cēlais mērķis kādam palīdzēt un sildīja apziņa, ka citiem dzīslās plūst manas asinis. Šodien nācu un skaitīju, cik maizes kukulīšu, piena paku un putraimu iznāks par šo naudu — trim latiem, ko donoram dod pusdienām. Par kārumiem, kas donora paciņā — cepumiem, vafelēm un sulu — visvairāk priecāsies jaunākā meita, viņai tikai pieci gadiņi. Kādreiz mums tik grūti negāja, bet, kopš vīrs pameta ģimeni, iztikt kļūst aizvien grūtāk. Alimentus viņš labprātīgi nemaksā, šad tad iedod desmit, divdesmit latu, tas arī viss. Tomēr arī šī nauda mums ir ļoti svarīga. Strādāju, saņemu algu, bet pēc visu rēķinu nomaksas pāri paliek ļoti maz. Es jau pati saprotu, ka šodien un rīt maizes nebūs, bet bērni? Dažreiz ar asarām acīs klausos, kā mazā meita aizrāda brālim: “Ja tu šodien apēdīsi visu maizīti, tad rīt nebūs!”. Esmu pārāk lepna, lai ietu uz sociālajiem un lūgtu pabalstu, bērni bija mana izvēle, pati vien par viņiem esmu atbildīga. Dažkārt galējā izmisumā domāju par darbu ārpus Latvijas. Mana draudzene strādā Anglijā un reiz jau piedāvāja doties pie viņas, solīja palīdzēt ar darbu, bet vienmēr domāju par bērniem — nu kā viņi bez manis? Cik daudz traģēdiju notiek šādās pusizjukušās ģimenēs! Un vēl — es gribu redzēt, kā izaug mani bērni. Man te nav vecāku, kuri varētu palīdzēt, viņi dzīvo citā pilsētā, pārtiek no pensijas. Aicināja mūs pie sevis, tomēr tur man nebūs darba, tāpēc pagaidām esam te. Tolaik, kad pabeidzu skolu, kad satiku puisi, apprecējos, piedzima mazie, sāku strādāt, pat iedomāties nevarēju, ka nonākšu situācijā, kad būs jāskaita santīmi. Ļoti svarīgs ir viens santīms. Varat iedomāties, ja viena santīma pietrūkst pat vislētākajam maizes kukulītim?”
