Aizkraukliete Dārta Vorslava ir uzlecošā tenisa zvaigzne U12 grupā. Kopš pērnā gada viņa ir Latvijas izlasē.
Ar Dārtu un viņas tēti Dairi norunājam tikties pirms meitenes vieglatlētikas treniņa. Ir vienošanās — ja laika apstākļi būs labi, tiksimies Aizkraukles stadionā, ja lietains — sporta centrā. Mākoņi savelkas, sāk līņāt, bet treniņš stadionā tomēr notiek. “Tas nav nekāds lietus!” nosaka vīrietis, kad brīnos, vai tiešām Dārta sportos tādos laikapstākļos.
Sāk septiņos gados
Saku Dairim, ka trenēties tenisā aizkrauklietei ir neraksturīgi, jo pilsētā nav tenisa kortu. Viņš man piekrīt, ka tā ir viena no lielākajām problēmām, un cer, ka runas par to, ka Aizkraukles ledus halli varētu pārveidot par vietu, kur trenēties tenisā, piepildīsies. Pirms pieciem gadiem, kad vecāki sprieduši, ka Dārtai apaļīguma dēļ jāsāk trenēties kādā no sporta veidiem, par labu tenisam bija fakts, ka tas nodarbina visas muskuļu grupas. “Skaists sporta veids un nav tik traumatisks, kā, piemēram, komandas spēle, kur kāds var uzlēkt uz kājām, tādējādi satraumēt.” Kopš tās dienas Dārta trīs reizes nedēļā trenējas Rīgā. “Teniss ir prāta un izturības spēle. Tajā grūtākais ir atrast spēkus, kad šķiet, pēdējā stundiņa klāt un jāzaudē. Psiholoģiska spēle, jo salīdzinājumā ar komandas sporta veidiem tenisā uz laukuma esi viens pats, palīga nav, un pati lielākā cīņa ir ar sevi, nevis pretinieku,” stāsta meitenes tētis. “Dārta, kas tevi piesaista tenisā?” vēršos pie meitenes. “Tētis!” viņa saka, un mēs visi sākam smieties. “Viņai patīk!” piemetina Dairis un atklāj, ka meitai laimējies ar treneri — Vitu Zaueri no Jūrmalas. “Esam kā ģimene, braucot uz kortu, pa ceļam viņu paņemam, tad aizvizinām atpakaļ.”
Tāpat kā Gulbis
Dārtas panākumi nākuši ar smagu darbu. No malas šķiet, viegli atsist lidojošu bumbiņu, bet, ja tas jādara vairākas stundas, tad līdz asarām, stāsta meitenes tētis. Jaunā sportiste trenējas sešas līdz astoņas stundas nedēļā. “Daudz!” nosaku. “Nepavisam, ir viņas vienaudži, kuri trenējas 20 un 30 stundu nedēļā, līdz piecām stundām dienā,” teic Dairis un skaidro, bieži novērojis, ka vecāki kļūst azartiski, jo grib panākumus, izvirza bērniem augstas prasības, izdzen. “Mēs Dārtu ar treniņiem tā nedzenam, domāju, rezultātus var sasniegt, arī trenējoties mazāk,” saka Vorslavu ģimenes galva. “Konkurence Latvijā ir, bet ne tik liela kā ārzemēs, kur sportistiem ir pavisam cits līmenis,” piebilst meitene, “spēlētāji ir simtos.”
Vislielākais gandarījums tenisistei ir par to, ka jau divas reizes saņēmusi uzaicinājumu spēlēt Latvijas U12 meiteņu tenisa izlasē. “Patīkams pārsteigums,” viņa noteic.Dairis piemetina: “Tas ir augstākais punkts, ko šai vecumā var sasniegt — pārstāvēt izlasi.” Aprīļa beigās aizkraukliete kopā ar treneri dosies uz “Tennis Europe” turnīru Maljorkā. Gaidāms, ka konkurence būs sīva, jāspēlē vismaz trīs spēles. Dārta neizjūt priekšrocības spēlēt uz viena vai otra seguma, tomēr labāk patīkot “hards”, jo tad spēle ir ātrāka. Garākā spēle aizvadīta pērn pavasarī Liepājā — 3 stundu un 20 minūšu garumā. Viņas pretiniece bija ventspilniece Annija Ozoliņa. Toreiz Dārta piekāpās.
Šogad Deivisa kauss, kas ir lielākās vīriešu nacionālo izlašu sacensības tenisā, notika Daugavpilī, arī Dārta bija laukumā — spēlētājiem padeva bumbiņas. “Kur vēl tuvāk būt līderiem, ja ne bumbiņas padodot,” piebilst Dairis. Ko domā par Ernestu Gulbi? “Teniss ir tāds — trenējies, spēlē, esi virsotnē, bet pēc brīža jau lejā… Bet tagad vadošā Latvijā ir Aļona Ostapenko, viņa reitingā ir augstāk par Gulbi — 38. Trenējamies vienos kortos,” stāsta tētis.
Zinu, ka Dārta nupat kā noslēgusi līgumu ar tenisa inventāra tirgotāju “Yonex”, kas nozīmē, ka viņai vairs pašai nav jāpērk inventārs, tāpēc saku, ka nu Dārta, tāpat kā Gulbis, pēc katras spēles varēs salauzt vienu raketi. “Viņai tik daudz nedos, lauzt nevarēs,” iesmejas Dairis. “Neesmu vēl nekad mēģinājusi tīši to salauzt, vairāk plīst stīgas, tad jāpārstīgo,” atzīstas meitene. Uzzinu, ka meitenes favorīts tenisā ir Rafaels Nadals.
Tenisa dēļ nevar bērnību atņemt
Sāk līt vairāk. Ass vējš, tāpēc meklējam patvērumu zem nojumes. “Ko tu šodien darīsi stadionā?” jautāju Dārtai. “Skriešu, lēkšu. Trenējos divas reizes nedēļā līdz divām stundām. Vingrinājumi palīdz uzlabot spēli. Tenisā nav nozīmes lieliem muskuļiem, attīstītam un spēcīgam jābūt visam ķermenim. Nav tā, ka, “uzkačājot”, piemēram, rokas, var labi uzsist bumbiņu. Jo brīvāk atsitu, jo asāk tā lido.” Arī handbols meitenei patīk, bet tas zaudēja vieglatlētikai.
Lai arī no malas šķiet, ka Dārtas dzīvē treniņu ir vairāk nekā brīvā laika, viss ir saplānots, labu burziņu dēļ tie tiek atcelti. Tā notika ar tēta vārdadienu un Dārtas dzimšanas dienu, ko svinēja akvaparkā. “Tenisa dēļ nevar bērnību atņemt!” nosaka Dairis. Bet kad mācīties? “Ceļā uz treniņu,” viņa saka. “Tad lasu grāmatas vai pildu citus mājasdarbus, piemēram, tamborēju. Mājās no treniņa Rīgā esmu ap pulksten desmitiem vakarā, vēl jāpilda uzdotais.” “40 minūšu, un mājasdarbi padarīti. Viņa ir ašais motoriņš, problēmu ar mācībām nav,” bilst tētis un atklāj, ka tenisa turnīru dēļ bieži nākas kavēt skolu, tad jāpanāk pārējie, bet ar visām šīm grūtībām vidējā atzīme ir virs 8. “Skrīveros ir ļoti laba un atsaucīga skola, tāpēc izvēlējāmies to.”
Spēli tiesā pati
Katru Dārtas uzvaru ģimenē atzīmē ar bērnu “šampanieti” un torti. Uz brāļa dāvinātā trofejplaukta jau sarindots 30 balvu. Ja Dārta pēc rakstura nebūtu tik mierīga, iespējams, balvu būtu vēl vairāk, spriež tētis un skaidro, ka spēlētājas turnīros savu spēli tiesā pašas. Dārta nav tendēta uz strīdiem par noteikumiem, tāpēc ir spēlētājas, kas to izmanto savā labā.
Vai Dārta redz nākotni sportā? “Man ir sapņi,” viņa noteic… “Sapņos jau tikai īstenība parādās!” pajoko tētis. “Mums mērķis nav par katru cenu. Kamēr patīk, tikmēr spēlēsim. Vai arī spēlēsim tik ilgi, kamēr varēsim to finansiāli atbalstīt, šis sports nav lēts, kortu īre ir dārga,” atzīst ģimenes galva. Bet, kas liek saņemties, kad vairs nav spēka turpināt? “Tētis!” atkal saka meitene, jo viņš ir tas, kurš Dārtu atbalsta grūtās spēlēs un sagaida pēc katra treniņa. Tagad gan tētim esot vienošanās ar treneri, ka spēli viņš tik bieži nevēros, ļaus abām trenēties savā nodabā. Teniss Dārtai patiešām patīk, ar to vēl nekad nav bijis kā ar mūzikas skolu, kad meitene teica stingru — nē! Nav varējusi apvienot ar treniņiem, tāpēc dziedāšana un mūzikas instrumenta apguve bija jāatliek, tagad klavieres mājās spēlē vien kaķis. ◆
