Latvijas Bērnu un ģimenes lietu ministrijas datubāzē apkopotas ziņas par adoptējamajiem bērniem. Patlaban mūsu valstī adoptāciju gaida 1055 bērni.
Latvijas Bērnu un ģimenes lietu ministrijas datubāzē apkopotas ziņas par adoptējamajiem bērniem.
Patlaban mūsu valstī adoptāciju gaida 1055 bērni. No viņiem 645 ir vecumā no desmit līdz astoņpadsmit gadu. 131 bērnam ir no sešiem līdz desmit gadu, 125 — no trijiem līdz sešiem, pa 55 — no gada līdz diviem un no diviem līdz trijiem gadiem. 44 mazuļi ir jaunāki par gadu.
Adoptācijas process Latvijā ir tik sarežģīts un ilgstošs, ka patlaban tikai 31 cilvēks sācis kārtot bērna adoptācijas dokumentus. Pieci adoptētāji izlemj, kuru bērnu izvēlēties.
Amatpersonas, kuras nodarbojas ar adopcijas lietām, uzskata — jo lielāks bērns, jo mazāk izredžu, ka viņu varētu adoptēt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pusaudžu gados bērniem parādās viņu mantojums no vecākiem. Gēni diemžēl neļauj, piemēram, zagļu pēcnācējam tikt vaļā no šī netikuma.
No “senču” negatīvā mantojuma nav pasargāti arī tie audžuvecāki, kuri adoptē pat zīdaini. Zinu ģimeni, kuru būtībā izpostīja šāds “dzeguzes” bērns. Viņam no senčiem mantotie netikumi parādījās jau pamatskolas vecumā un kļuva par cēloni audžuvecāku bojāejai. Tādu gadījumu nav daudz, bet tie atbaida labas ģimenes pieņemt svešu bērnu.
Daudz atsaucīgāki ir ārzemnieki, kuri pēc Latvijas bērniem gaida pat rindā. Patlaban 206 Latvijas bērnus vecumā līdz sešiem gadiem, viņu vidū ir arī ļoti slimi mazuļi, vēlas adoptēt 250 ārzemnieku.
No pieredzes zinām, ka daudziem adoptētajiem mazuļiem ārzemēs klājas labi, bet ir arī traģiski gadījumi, kad viņus seksuāli izmanto un garīgi sakropļo, notiek tirdzniecība ar bērniem.
Tāpēc var saprast, ka adoptācijas process šķiet ilgstošs un birokrātisks, jo jāpārbauda katra nianse, taču Latvijas Bērnu un ģimenes lietu ministrijai un tai pakļautajām bērnu aizsardzības iestādēm trūkst gan speciālistu, gan naudas. Taču galvenais jautājums: kāpēc Latvijā ir tik daudz adoptējamo bērnu īpaši nevienu neinteresē.