Valstī, kurā ietaupījumi ir mazāki nekā iespējamās ieguldījumu vajadzības, ārvalstu kapitāla piesaiste var būt viens no avotiem, kas balsta ekonomikas strauju izaugsmi.
Valstī, kurā ietaupījumi ir mazāki nekā iespējamās ieguldījumu vajadzības, ārvalstu kapitāla piesaiste var būt viens no avotiem, kas balsta ekonomikas strauju izaugsmi. Runājot par Latvijā no ārvalstīm saņemtajiem līdzekļiem, galvenokārt domājam ārvalstu tiešās investīcijas. Retāk tiek runāts par to, kas īsti ir ārvalstu tiešās investīcijas un vai tās patiesi ir viens no galvenajiem ekonomikas dzinējspēkiem?
Pēc Latvijas Bankas datiem, Latvijā pēdējo divarpus gadu laikā (2004. — 2006. g. vidus) tiešo investīciju veidā no ārvalstīm saņemts 3,1 miljards latu, bet zaudēti 1,9 miljardi latu. Tātad kāds uzņēmums Latvijā saņēma jaunas investīcijas, bet no kāda cita agrāk saņemtie ieguldījumi “aizplūda”. Šo starpību, 1,2 miljardus latu, tad arī mēdz saukt par ārvalstu tiešajām investīcijām.
Taču, lai izprastu reālās summas, jāņem vērā arī tas, vai šie ieguldījumi devuši peļņu vai zaudējumus, vai investors nopelnīto naudu ieguldījis atpakaļ savā uzņēmumā vai novirzījis citur. Peļņas gadījumā tiešās investīcijas pieaug, bet zaudējumu gadījumā, kā arī izmaksājot dividendes, tās samazinās.
Analītiķi ņem vērā vēl arī citus aspektus. Piemēram, pēdējā laikā Latvijas rezidenti (tie, kuri te maksā nodokļus) nereti uzņēmumus pārpērk no ārvalstu investoriem. Tas nozīmē, ka ārvalstu tiešās investīcijas “aizplūst”.
Tad vēl — banku aizdevumi. Daudzas bankas piesaista lielus kredītresursus no savām mātesbankām ārvalstīs. Statistikā šie līdzekļi tiek iegrāmatoti sadaļā “citi ieguldījumi”, nevis kā ārvalstu tiešās investīcijas, taču būtībā šie līdzekļi tādi ir. Tieši tas pats sakāms par naudu, ko ārvalstu uzņēmēji aizņemas vietējās bankās, lai nodibinātu te savus uzņēmumus. Rezultātā caur bankām Latvijas tautsaimniecībā nonāk gandrīz četri miljardi latu. Tā ir summa, kas praktiski četras reizes pārsniedz oficiāli uzskaitītās ārvalstu tiešās investīcijas pēdējos divarpus gados.
Bet arī tas vēl nav viss: Latvijā nonāk līdzekļi, ko saņemam no Eiropas Savienības, atlīdzība, ko saņem ārvalstīs nodarbinātie Latvijas iedzīvotāji (galvenokārt Īrijā un Lielbritānijā), privātpersonu pārskaitījumi, arī valdība aizņemas naudu ārzemēs, un ir vēl citi avoti, no kuriem Latvijā nonāk nauda. Tas viss kopā veido jau daudz ievērojamāku summu — no 2004. gada līdz 2006. gada vidum Latvijas ekonomikā “ieplūda” par 7,4 miljardiem latu vairāk nekā “aizplūda”, tas nozīmē — ap 8 miljoniem latu dienā.
Tātad 7,4 miljardi latu ir tas skaitlis, kas pašreiz ir viens no mūsu ekonomikas dzinējspēkiem. Šī summa veicina gan augstu iekšzemes kopprodukta pieaugumu, gan diemžēl stimulē arī salīdzinoši augstu un noturīgu inflācijas līmeni.
