Kāpostos ir ļoti daudz vērtīgu barības vielu. Tie bagāti ar hlorofilu, kas, pēc jaunākajiem pētījumiem, sevišķi labs mūsu ķermenim, ekstraktīvām garšvielām un arī minerālvielām.
Kāpostos ir ļoti daudz vērtīgu barības vielu. Tie bagāti ar hlorofilu, kas, pēc jaunākajiem pētījumiem, sevišķi labs mūsu ķermenim, ekstraktīvām garšvielām un arī minerālvielām. Kāpostos arī diezgan daudz vitamīnu, tāpēc kāposti jāatzīst par vienu no derīgākajiem augiem.
Ja gribam veselību kopt, tad kāposti nekad nav jāvāra, jāsutina vai citādi jāmaitā, bet jāēd zaļi, nebojātā veidā.
Kāpostus vārot vai sutinot, mēs ne tikai zaudējam to vērtību, bet arī lielā mērā sabojājam. Kāposti pēc vārīšanas tā sacietē, pārkokojas, denaturējas, ka tie slimam ķermenim nav piemēroti un apgrūtinātās sagremošanas dēļ veselam arī nav vairs ieteicami.
Kāposti ļoti der mazasinīgiem. Bet kāposti sevišķi ieteicami pie dažādām zarnu slimībām un aknu kaitēm.
Dzeltenajai kaitei kāposti ļoti palīdzēs. Tāpat tuberkuloziem un skrupuloziem. Vislabāk svaigus kāpostus pasniegt salātu veidā ar citronsulu un eļļu. Skrupuloziem un plaušu slimiem tie vislabāk gatavojami ar eļļu un citronsulu.
Kā atsevišķu ēdienu tos var gatavot ar olām, gurķiem un sēnēm, tie būs garšīgi un ļoti barojoši, spēcinoši salāti.
Žultsakmeņiem ļoti ieteicami skābi kāposti. Vislabākā ir kāpostu sula. Tikai sulu nevajag lietot uzreiz, bet sākt no dažām ēdamkarotēm un tad, porciju katru dienu pakāpeniski palielinot, nonākt līdz vienai glāzei un atkal atpakaļ. Ja pēc tam vēl lielākā daudzumā lietos kādu urīnatdalīšanos sekmējošu tēju, piemēram, liepu ziedu, tā ļoti lielā mērā palīdzēs šķīdināt žultsakmeņus.
Arī pret caureju labi noder skābu kāpostu sula. Un gadījumā, ja pie izkārnījumiem parādās gļotas, arī vajag dzert kāpostu sulu. Vispār laiku pa laikam arī veselam organismam ieteicama kāpostu sula. Tā iztīra zarnas un kuņģi no sagļotojumiem. Pēdējie, lielākā daudzumā zarnās un kuņģī uzkrājoties, var radīt gļotādas iekaisumu un citus traucējumus.
(“Kas kādā slimībā jāēd?” 1930.
