Aizkraukles reģionā ģimenes ārsti un citi speciālisti līdz šim gatavojās elektronisko darbnespējas lapu izrakstīšanai no
1. decembra, lai gan nebija pārliecināti, vai sistēma darbosies nevainojami. Ar atvieglojumu viņi uztver ziņu, ka veselības ministre Anda Čakša sola rosināt sešu mēnešu pārejas periodu, kura laikā varēs izmēģināt sistēmu un ziņot par tās nepilnībām.
Mācībās viss lieliski, praksē “bremzē”
Aizkraukles poliklīnika e-veselības sistēmas ieviešanai gatavojās jau laikus, datori un vajadzīgais aprīkojums ir visiem speciālistiem un ģimenes ārstiem. SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes priekšsēdētāja Dzintra Krišjāne “Staburagu” informē, ka līgums ar Nacionālo veselības dienestu par e-veselības izmantošanu ir noslēgts, taču nav iespējams ielogoties sistēmā. “Tā nav mūsu vaina, tehniski mums viss ir nodrošināts. Par nepilnībām ir atbildīgi sistēmas izstrādātāji un uzturētāji,” uzskata valdes priekšsēdētāja.
Katra ģimenes ārsta prakse ar Nacionālo veselības dienestu slēdz savu līgumu. Ģimenes ārste Sandra Siliņa stāsta, ka arī viņa gatavojas no 1. decembra slimības labas izrakstīt elektroniski.
Līdzīgi ir arī citās Aizkraukles ģimenes ārstu praksēs. Ģimenes ārstes Olgas Tomaševskas palīdze Marita Aleksejeva informē, ka gan ārste, gan abi ārstes palīgi Rīgā ir apmācīti e-veselības programmu lietošanā un elektroniskai slimības lapu izrakstīšanai ir sagatavojušies. Ārstes praksē ir gan datori, gan cits vajadzīgais aprīkojums.
Ja slimības lapas visā Latvijā būs jāraksta elektroniski, tad no tā nevarēs izvairīties, tas būs jādara — atzīst ģimenes ārste Zigrīda Maija Gulbe no Jaunjelgavas. Viņa gan norāda, ka nevar zināt, kā sistēma no 1. decembra darbosies. “Kad Rīgā mācījāmies strādāt e-vidē, viss darbojās lieliski, taču, izmēģinot slimības lapu elektroniski ievadīt Jaunjelgavā, radās dažādas aizķeršanās — nav iespējams iekļūt sistēmā vai arī nevar saglabāt ievadītos slimības lapas datus,” stāsta ārste. “Par to sūdzas arī daudzi citi ģimenes ārsti. Vairākas reizes zvanīju atbildīgajām personām, skaidroju, kādēļ tā, kas tās par sistēmas kļūdām, rakstīju e-vēstules. Lai gan norādījumus ņēmu vērā, atkal parādījās uzraksti sarkanā krāsā, un sistēma vienalga nedarbojās. Ar Nacionālo veselības dienestu līgumu esmu parakstījusi, taču māc šaubas, kā sistēma darbosies. Tādēļ būtu labi, ja slimības lapas kādu laiku varētu izrakstīt arī ar roku. Ģimenes ārstu konferencē kādreiz runājām, ka ir nepieciešams pārejas periods, taču tas netika ieviests. Mums ir arī iebildumi pret to, ka sistēmā jāielogojas, izmantojot ārsta personisko i-banku, mums nav pilnīgas drošības par datu aizsardzību. Mēs vēlamies, lai varētu izmantot elek-
tronisko identifikācijas karti.”
Darbu nevis atvieglo, bet apgrūtina
Bebru un Iršu pagasta iedzīvotāju ģimenes ārste Dace Grauda stāsta, ka e-veselības sistēmas ieviešana viņu nebaida, jo jau četrus gadus receptes, slimību izrakstus un citus dokumentus noformē datorā, pēc tam tos izdrukā. “Izmantoju vienu no vairākām programmām, kas Latvijā ir izmantojamas, katru mēnesi maksāju par programmas izmantošanu. Tomēr tā vēl nav e-veselība, tas viss ir manai un pacientu ērtībai,” atklāj ārste. “Tehniski no 1. decembra varētu strādāt arī e-veselības vidē, taču baidos, vai šis produkts ir kvalitatīvi izstrādāts. Ārsti, kas sistēmu izmēģinājuši, stāsta, ka viss notiek pārāk lēni, darba nespējas lapas nav iespējams elektroniski izrakstīt un sistēma ārstu darbu nevis atvieglo, bet apgrūtina. Strādāt reālā e-veselības vidē vēl neesmu izmēģinājusi.”
Arī Aijas Skudras ģimenes ārstes praksē Skrīveros receptes raksta datorā un pēc tam izdrukā jau vairākus gadus, tagad būtu neierasti tās rakstīt ar roku. Apmācība e-veselībā veikta, tomēr praksē Skrīveros sistēma vēl nav izmēģināta. Lielu bažu gan neesot — kaut tikai viss strādātu un e-veselība būtu savienojama ar pašlaik izmantoto datorprogrammu, kā tas ticis solīts. Ziņa, ka uz laiku atcelta obligātā darbnespējas lapu izrakstīšana, uzņemta ar atvieglojumu — būs mazāk stresa.
Arī Lilitas Grīgas ārstes praksē Aizkrauklē e-veselības sistēma nav vēl izmēģināta, jo nav atbilstības starp pašlaik izmantoto datorprogrammu un e-veselības sistēmu. Arī šajā praksē receptes ar datoru raksta jau vairākus gadus.
“Sacelta pārāk liela ažiotāža”
“Domāju, ka par e-veselības ieviešanu ir sacelta pārāk liela ažiotāža,” uzskata ģimenes ārste Inga Apeināne Neretā. “Lai gan līgumu ar Nacionālo veselības dienestu vēl neesmu noslēgusi un sistēmu neesmu izmēģinājusi, manā darbā e-veselība nekādas būtiskas izmaiņas neradītu, jo kopš 2011. gada datorā noformēju receptes un slimības lapas, pēc tam izdrukāju. Tāgan nav e-veselība, tomēr princips, kā viss darbojas, man ir skaidrs, tādēļ nav nepieciešamības tērēt laiku papildu apmācībai. Par datu drošību ir jāgādā valstij — lai nebūtu neviena “cauruma”, pa kuru tie varētu noplūst. Tāpat valstij jānodrošina, lai būtu savienojamas vairāku valsts institūciju datubāzes.”
“Sistēmu vēl neesmu izmēģinājusi. Programmā, ko izmantoju, darbnespējas lapas rakstu jau sen un par e-veselības apgūšanu bažu man nav. Bažas ir par to, par ko runā Ģimenes ārstu asociācija — par datubāzu savienojamību un datu aizsardzību,” saka ģimenes ārste Inese Lejniece Pļaviņās.
Noteiks pārejas periodu
E-darbnespējas lapas izrakstīšana aizņem tikai desmit sekunžu, bet e-receptes — minūti, e-sistēma strādā — tā iepriekš informēja Nacionālā veselības dienesta direktore Daina Mūrmane-Umbraško. Tomēr ģimenes ārsti iebilst — laika patēriņš atkarīgs arī no interneta pieslēguma, tā ātruma, turklāt ne visur ārstu praksēs laukos ir internets, dažkārt viņi izmantojot bibliotēku interneta pieslēgumu. Vienas darbnespējas lapas izrakstīšana aizņemot pat septiņas minūtes, un tas ir pārāk ilgs laiks. Ārsti vēlas, lai jauno e-veselības sistēmu varētu apgūt pakāpeniski un tikai pēc tam to ieviestu obligāti.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācija un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija uzskata, ka sistēma vēl nedarbojas nevainojami, kā arī ir neskaidrības par pacientu datu aizsardzību. Ģimenes ārstu asociācija aicina e-veselības sistēmu ieviest, paredzot sešu mēnešu izmēģināšanas periodu, kā arī grozīt Ministru kabineta noteikumus, lai ar likumu aizsargātu pacientu datus. Ap 200 asociācijas ārstu būtu gatavi sešus mēnešus e-veselību testēt un ziņot par novēršamajām kļūdām.
Par spīti iebildumiem, Veselības ministrija vēl pagājušajā nedēļā bija nelokāma — e-darbnespējas lapas jāievieš obligāti no 1. decembra un papīra formāts jāaizmirst. Veselības ministrijas nostāju atbalstīja arī Labklājības ministrija. Tomēr šonedēļ veselības ministre Anda Čakša nolēmusi rosināt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai no 1. decembra e-darbnespējas lapas uz noteiktu laiku vēl varētu lietot pilotprojekta veidā, nevis obligāti. Pilotprojekta veidā varēs izrakstīt arī e-receptes. Pēc ģimenes ārstu iebildumiem pret diagnožu ierakstīšanu e-slimības lapās panākts kompromiss un pēc pacienta pieprasījuma diagnozi darbnespējas lapā varēšot nerakstīt.
“Apzinoties, ka 1. decembrī var būt ārsti, kas nebūs sākuši lietot e-veselību, pacienti var nesaņemt tiem nepieciešamos pakalpojumus, un tas nav pieļaujams. Tāpēc mēs pārejas periodu noteiksim, pārrunājot to ar iesaistītajām pusēm, lai būtu droši, ka tas tiks ievērots,” norādījusi Anda Čakša.
Grozījumi attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos tiks virzīti apstiprināšanai tuvākajā laikā.
Līgumu slēgšanas process starp Nacionālo veselības dienestu un ārstniecības iestādēm par piekļuvi e-veselības sistēmai turpinās. Līdz šim ir noslēgts vairāk nekā 380 līgumu un līgumu slēgšanas procesā ir vairāk nekā 2400 līgumu ar ārstniecības iestādēm, e-veselības vidē apmācīts 3500 profesionāļu. Apmācības turpinās arī nākamajos mēnešos.
Veiks izmeklēšanu
Paredzēts, ka informācija par visām izrakstītajām e-darbnespējas lapām pakāpeniski uzkrāsies e-veselības sistēmā, līdz ar to ikviens pacients tās varēs ērti un ātri apskatīt, autorizējoties e-veselības portālā www.eveseliba.gov.lv.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide norādījusi, ka ģimenes ārsti jau pirms gada rosināja e-veselību ieviest kā pilotprojektu. Valdība pērnā gada decembrī šo priekšlikumu atbalstīja un Veselības ministrijai uzdeva līdz šī gada 1. novembrim sagatavot ziņojumu par pilotprojekta rezultātiem, tomēr pilotprojekts nav īstenots.
E-veselības sistēma par 10,2 miljoniem eiro izstrādāta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu, un par tās ieviešanu atbild Nacionālais veselības dienests. Veselības ministre Anda Čakša televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja, ka e-veselības projekta īstenošanā ir ļoti daudz neizdarību, un viņu apbēdina, ka projekta ieviešanas gaitā bijis tik daudz sliktu lēmumu. Ministrija Nacionālajā veselības dienestā sākusi pārbaudi, lai izvērtētu, kāpēc e-veselības projekts ticis un joprojām tiek vadīts tik sliktā veidā. Tās laikā paredzēts izvērtēt amatpersonu rīcību saistībā ar e-veselības ieviešanu.
