Tā es saku par ginekoloģi Ludmilu Grīnvaldi, tikai žēl, ka par otru ārsti (Aizkraukles poliklīnikā ir tikai divas šīs speciālistes) nevaru teikt to pašu.
Tā es saku par ginekoloģi Ludmilu Grīnvaldi, tikai žēl, ka par otru ārsti (Aizkraukles poliklīnikā ir tikai divas šīs speciālistes) nevaru teikt to pašu.
Kā daudzām sievietēm, arī man ir veselības problēmas. Kamēr esam mazas meitenītes, liekas, ka pieaugušie par mums ir nomodā un nekas mūs neskar. Vēlāk sākas nopietnas kaites. Arī man tā bija. Parasti gāju pie ārstes Grīnvaldes. Nodaļā māsiņa saka: “Vai ir tik daudz naudas? Aizejiet pie parastā ginekologa!”.
Vispirms gāju pie sava ģimenes ārsta, izņēmu numuriņu un gaidīju rindā. Kamēr tur sēdēju, pie ginekologa numuru vairs nebija. Domāju, ka pa vidu pieņems arī mani. Pirmoreiz ārste aizgāja tikai viņai zināmās darīšanās, bet otrreiz, kā pavēru durvis, atskanēja sauciens: “Ar numuriem, mēs jau tā kavējam!”. Man tajā dienā mājās bija slims bērns, pie kabineta durvīm sēdošās sievietes atļāva man ieiet, bet ārste pat neatvainojās, kur nu vēl uzklausīja. Pieņemšana bija no pulksten 12 līdz 15, bet man pat nepateica, vai vērts gaidīt. Kur ir mana vaina, ka viņa kavējas? Vai numuri jāizņem jau mēnesi iepriekš?
Domāju, ka divu ārstu ginekologu ir par maz. Sāp sirds, ja ej pie ārsta ar cerībām, ziedo pusi dienas, bet rezultātā asaras un sirdī neziņa.
Kaut par maksu, turpmāk iešu tikai pie Ludmilas Grīnvaldes, lai arī viņai ir daudz darba, tāpat sava dzīve, bet ar viņu varu izrunāties kā ar vecāko māsu. Paldies Dievam, ka ir tādi cilvēki, jo, ejot pie viņas, liekas, ka pazūd visas bailes un sirdī atgriežas miers.
Ar cieņu — K. (lūdzu manu uzvārdu neminēt)
