Neretas novada Zalves pagasta Sproģos Zaiga Macukēviča “Salnu” saimniecību veiksmīgi vada kopā ar mazdēlu Deividu. Arī šopavasar, neraugoties uz zemajām piena iepirkuma cenām, kaprīzajiem laika apstākļiem ars un sēs. Gādās, lai pērn uzceltajā kūtī drīzumā palielinātu govju skaitu.
Mājas apstākļos — neiespējami
Zaiga par zalvieti kļuva, te ienākot no Madonas puses — Liezēres pagasta. Pēc Rēzeknes arodskolas beigšanas nosūtīta darbā uz Sproģu sierotavu, un liela daļa dzīves pagājusi, pārstrādājot pienu. 1968. gadā sāka kā laborante, līdz viņu paaugstināja par siera ceha meistari, un turpināja darbu, kamēr uzņēmumu likvidēja. Pirms Zaigas meistari bija Upenieku pāris — Maiga un Jānis. Vēlāk viņi pārcēlās uz Smiltenes pusi, bet iemācīja Zaigai daudzus siera gatavošanas knifus.
Strādnieku tolaik bija ap 20, un mēnesī saražoja teju 40 tonnu siera. Katru dienu bija pārstrādāts ap 25 tonnām svaigpiena. Toreiz, 70. — 80. gados, “Krievijas siers” ar 50% tauku saturu bija pirktākā prece. Visu pārsvarā eksportēja uz Krieviju. Gadījies saražot arī brāķi, kas radies sliktas kvalitātes piena dēļ. Brāķēto produkciju sūtīja pārstrādāt uz Rīgu, un tā radās daudziem iecienītais kausētais kūpinātais siers. Siera ražošanas blakusprodukts — sūkalas — noderēja cūku barošanai.
Tagad siera rūpnīcas vietā vien drupas. Pēc Sproģu sierotavas slgšanas Zaiga turpināja darbu Neretas pienotavā, bet, kad tā bankrotēja, trīs gadus strādāja Jēkabpils piena kombinātā, siera gatavošanā apmācot turienes meistarus.
Vairākus gadu desmitus katru dienu gatavojot sieru, tagad mājās šis produkts top reti — vien Jāņos pa kādam ritulim. “Krievijas sieru”, kādu to pircēji pērk veikalā, mājas apstākļos pagatavot būtu grūti vai pat neiespējami. Jāievēro precīza piena pasterizācijas temperatūra, pretējā gadījumā siera masā attīstīsies nepareizās baktērijas. No veikalā nopērkamajiem Zaiga visbiežāk iegādājas Cesvainē ražoto.
Piena trieka — arvien biežāk
“Salnās” visu laiku audzētas govis. Pirms diviem gadiem mūžībā aizgāja vīrs, un tagad lielākos darbus saimniecībā paveic 21 gadu vecais mazdēls Deivids. Vectēva nopelns ir mazdēla ieinteresēšana tehnikā, lauku darbos. Jau deviņu gadu vecumā ļāvis stūrēt traktoru. Tehniku joprojām patīk, pērnajā ziemā braucis uz Neretas pusi un kopā ar turienes meistaru traktoru remontējis veselu mēnesi. Zaiga teic, ka pēc kāda laika saimniecību pārrakstīšot mazdēlam. Līdz tam viņam jāiegūst lauksaimnieka izglītība.
Mūsdienās jāapstrādā ap 20 hektāru zemes, daļa tehnikas ir pašiem, bet to, kā pietrūkst, pērk kā pakalpojumu no kaimiņiem. Pērn iegādāta jauna siena prese, iepriekš uzcelta piena māja, nesen nojaukta kūts, uzcelta jauna, lielāka. Tagad tajā vieta trim slaucamām Holšteinas melnraibajām govīm, trim grūsnām telēm un divām vēl jaunām telītēm. Kūts paredzēta desmit lopiņiem. Saimniece stāsta, ka pērn un arī šogad novērota līdz šim reti sastopamā piena trieka, un govs pēc atnešanās vairs nebija dzīvotāja. Tāpat biežāk ir kāju slimības, problēmas atnešanās laikā. Dažādu lopu veselības problēmu dēļ piena ražotāji pamazām pāriet uz Latvijas brūno audzēšanu. Gaļas lopu audzēšanai sproģieši pagaidām saka “nē”.
Šībrīža zemās piena cenas nevedina uz domām par saimniecības paplašināšanu, un arī kredītus nedomā ņemt. Visu, kas pērkams, būvējams, paveic tikai par aviem līdzekļiem. Arī visu nepieciešamo barību izaudzē paši, piemēram, pērn līdzās zālājiem pietika ar sešiem hektāriem graudaugu. Šis pavasaris atnācis ar kārtējiem darbiem, arī graudaugu — miežu — sēju. Labi pārziemojusi četros hektāros iesētā tritikāle. Vieni no lielākajiem izdevumiem par degvielu. Piena cenas dēļ saimniece atzīst — viegli nav. ◆
