Muguras, kakla un jostas daļas sāpes, dažādas deformācijas un pat izdegšanas sindroms — biežāk sastopamās pacientu sūdzības, kas rodas darba dēļ.
Nopietnas deformācijas
Biežākās slimību grupas, ar kurām savā ikdienas darbā saskaras arodveselības ārsti, ir trīs. Viena no tām ir klasiskās kaites, kas saistītas ar mugurkaulu, kakla un jostas daļas reflektoru sāpju sindromu, kā arī vājdzirdība. Otrā grupa ir pēdējās desmitgades slimība — karpālā kanāla sindroms jeb sāpes un deformācija plaukstas locītavās. Un trešā grupa ir mūslaiku steidzīgā dzīves ritma radīta kaite — izdegšanas sindroms. Lai to kvalificētu kā arodslimību, nepieciešama gadu ilga pacienta novērošana pie psihoterapeita.
Labā ziņa ir tāda, ka veselības atgūšanai vairs nav nepieciešams izbrīvēt nedēļu, divas vai pat ilgāku laiku, jo arodrehabilitācija tagad ir arī poliklīnikās un atveseļošanās procesu iespējams savienot ar aktīvu darba dzīvi.
“Diemžēl apmēram 25 procentiem cilvēku, kas atnāk pie ārsta uz obligāto veselības pārbaudi, tiek konstatētas hroniskas un ielaistas saslimšanas. Tas ir satraucoši, ka cilvēki sāk domāt par veselību tikai tad, kad jau gandrīz nevar piecelties no gultas vai naktīs ir traucēts miegs. Ja kaut kas sāp, cilvēks iedzer tabletīti, un viss. Bet tas ir nepareizi. Cilvēks nedomā, kādas sekas tas viss atstāj, un 50 vai 60 gadu vecumā tā dēļ var būt ļoti nopietnas veselības problēmas,” norāda Veselības centru apvienības (VCA) poliklīnikas ‘‘Pulss 5’’ direktore Ināra Janičenoka. Viņai piekrīt arī fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts Pēteris Pērkons, kurš atzīst, ka viņa redzeslokā lielākoties nokļūst pacienti ar nopietnām locītavu deformācijām vai citām ļoti ielaistām kaitēm.
Dāsns valsts atbalsts
Visvairāk arodslimības konstatē cilvēkiem, kuri strādājuši tekstilizstrādājumu un apģērba ražošanā, koksnes un mēbeļu ražošanā, lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē, apstrādes rūpniecībā, veselības un sociālās aprūpes uzņēmumos.
Ceļš līdz arodslimības statusa iegūšanai ir vienkāršs — ar sūdzībām par veselības problēmām cilvēks dodas pie ģimenes ārsta, kurš uzraksta norīkojumu arodslimības ārsta apmeklējumam. Tad seko nepieciešamo izmeklējumu veikšana. Ja cilvēks atbilst visiem arodslimības kritērijiem, viņš ar ārsta slēdzienu dodas uz P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centru, kur ārstu konsilijs arī lems, vai prasības iesniedzēja veselības problēmām piešķirams arodslimības statuss vai ne. Ja lēmums ir apstiprinošs un saslimšana kvalificējama kā arodslimība, cilvēks tiesīgs saņemt no valsts aptuveni 1600 eiro, kas paredzēti nepieciešamo ārstniecības pakalpojumu izmaksu segšanai.
“Tas ir nozīmīgs atbalsts, jo cilvēks šo naudu var izlietot rehabilitācijas pakalpojumiem, kas nepieciešami veselības uzlabošanai. Es aicinu ikvienu, kam ir kāda kaite vai aizdomas, ka tā varētu būt saistīta ar arodslimību, — nekaunēties un iet pie sava ģimenes ārsta un palūgt nosūtījumu pie arodslimību ārsta. Ja nav iespējas nokļūt pie sava ģimenes ārsta, arodslimību speciālists pieņems arī bez nosūtījuma, tikai šajā gadījumā tas būs maksas pakalpojums. Izmantojiet savas tiesības, lai būtu veselāki!” aicina I. Janičenoka.
Lai iemācītos dzīvot pareizi
Iespējams, daudziem atmiņā ir palikusi vēl salīdzinoši nesen spēkā esošā kārtība, kad nepieciešamās procedūras rehabilitācijai varēja saņemt vien sanatorijās. Tas nozīmēja, ka cilvēkam vajadzēja izbrīvēt nedēļu vai reizēm pat mēnesi, lai dotos uz rehabilitācijas kursu sanatorijā.
“Ja cilvēkam ir ģimene, mazi bērni, darbs, kur nav iespēju paņemt tik daudz brīvdienu, visbiežāk viņš atmet ar roku šim ārstniecības plānam, sakot — gan jau būs labi, jo ne katrs var atļauties tik garas brīvdienas un izrauties no ikdienas pienākumiem. Tāpēc VCA savās poliklīnikās ieviesa arodrehabilitācijas pakalpojumus. Cilvēkam dienā nepieciešams izbrīvēt vien dažas stundas, lai atnāktu uz sev ērtāko VCA poliklīnikas filiāli un saņemtu nepieciešamo procedūru. Parasti darba devēji ir atsaucīgi, jo darbinieks turpina pildīt savus pienākumus, jūtas arvien labāk, tātad arī strādā labāk. Turklāt esam pielāgojuši speciālistu konsultāciju laikus pacientu vajadzībām. Piemēram, neirologs ir strādā visu dienu. Slimības lapas vairs nav modē, tāpēc ikvienam cilvēkam vajadzētu nopietni ieklausīties sevī un laikus reaģēt uz sava organisma palīgā saucieniem,” uzsver I. Janičenoka.
Iziet rehabilitācijas kursu arodslimības gadījumā ir būtiski arī tāpēc, lai iemācītos dzīvot, jo rehabilitācija nozīmē dažādu jomu speciālistu apmeklējumu, kuri cilvēkam iemāca pielāgoties esošajai situācijai. Piemēram, kādus smagumus drīkst celt, kā pareizi to darīt, kādu spilvenu vai matraci izvēlēties, kā pareizi pagriezties u. tml.
Savukārt P. Pērkons teic, ka vingrinājumus cilvēks pēc tam var veikt arī pats saviem spēkiem mājās: “Viņš tos veicis speciālista uzraudzībā, iemācījies, kā tas pareizi darāms, un tad jau vairs nav jānāk uz vingrošanas zāli. Var atnākt pāris vizītēs, lai speciālists novērtē, vai cilvēks visus vingrinājumus joprojām pilda pareizi. Arodslimību pacientiem ļoti svarīgs ir ergoterapeits, kas iemāca pareizu darba terapiju, ja nepieciešams, iesaka lietot ortozi, saliek teipus,” norāda dakteris. ◆
