To, ka Latvijas armija nav tehniski labi nodrošināta, zina visi.
To, ka Latvijas armija nav tehniski labi nodrošināta, zina visi. Taču, izrādās, mūsu bruņotie spēki ir arī viens no veselības ziņā vājākajiem formējumiem valstī. Par to kārtējo reizi varam pārliecināties šajās dienās — Nacionālo bruņoto spēku (NBS) štāba bataljonā nule saslimuši 40 kareivju, daļa no viņiem ievietoti Latvijas Infektoloģijas centrā. Pie tam nevis saaukstējušies, kas vēl būtu saprotams ziemas mainīgajos laika apstākļos, bet gan slimi ar augstu temperatūru, vemšanu un caureju, ko, iespējams, izraisījusi nekvalitatīva pārtika. Pārbaudes jau sākuši NBS medicīnas dienesta un pārtikas dienesta, Sabiedrības veselības aģentūras, Pārtikas un veterinārā dienesta, Sanitārās inspekcijas un Katastrofu medicīnas centra speciālisti, meklējot karavīru saslimšanas cēloni. Vēl gan nekas nav atrasts.
Varētu jau līdzjūtīgi nopūsties: kam gan negadās saslimt, arī karavīrs ir tikai cilvēks! Diemžēl ēdināšanas likstas un tām sekojošas slimības Latvijas armijā nav pirmo reizi. Dažādas infekcijas Latvijas karavīrus piemeklējušas arī iepriekš, un vienmēr virkne dažādu speciālistu sāka pārbaudes, kuras gan nespēj pasargāt kareivjus no jauniem saslimšanas gadījumiem. Savlaik makaronu sacepuma dēļ ar salmonelozi saslima vairāki desmiti Ādažu mobilā strēlnieku pulka karavīru, pērnā gada nogalē — vēl 60 šī pulka puišu, nekvalitatīva ēdiena sekas izjutuši arī simt Alūksnē dienošo jauniešu. Lielu skaitu (83) Latvijas aizstāvju pērn “nogāza” arī rotavīruss.
Nekas šajā jomā nav mainījies, pat pievienojoties NATO, kur prasības krietni stingrākas ne tikai kareivju apmācībā, bet arī sadzīves apstākļu nodrošināšanā. Mēs tās ievērojam tikai formāli, jo, kā stāstīja no dienesta nesen atgriezies paziņa, par ārvalstu karavīru dzīves apstākļiem mums atliek tikai pasapņot. Joprojām vairumā Latvijas kazarmu ir vecas padomjlaiku gultas un virtuvē skārda trauki.
Kas īsti notiek Latvijas armijā? Atbildi nav spējīgs sniegt ne savos miljonu latu lielajos parādos nonākušais aizsardzības ministrs Einars Repše, ne NBS vadība. Nav pat vajadzīgs “binladens” vai “huseins” — Latvijas armija “krīt” no veciem makaroniem.
