Šodien Latvijai ir izvēles diena. Pirms izšķirošā balsojuma ceturtdien uz tikšanos ar Pļaviņu pilsētas iedzīvotājiem ieradās Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete.
Šodien Latvijai ir izvēles diena. Pirms izšķirošā balsojuma ceturtdien uz tikšanos ar Pļaviņu pilsētas iedzīvotājiem ieradās Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete.
Pļaviņieši gan bija sanākuši ļoti niecīgā skaitā. Cilvēkus maz interesēja atbildes uz konkrētiem jautājumiem, bet viņi izteica sašutumu par šobrīd valstī esošo nesakārtotību, kā arī lūdza nodot ieteikumus citiem valdības ministriem.
Tikšanās sākumā Sandra Kalniete uzsvēra, ka mūsu valstij svarīgi radīt tādu situāciju, lai neatkārtotos okupācijas rūgtā pieredze. Eiropas valstis šajos gados daudz ko ir mācījušās. Nekas nav ideāls, bet nekā labāka par Eiropas Savienību pagaidām arī nav.
— Eiropa Latviju uztver kā sabiedroto, bet es melotu, ja teiktu, ka cilvēki visur mūs pazīst. Ilgus gadus par mums nerakstīja avīzēs, nerādīja televīzijā. Neatkarības posms ir pārāk īss, bet esam kļuvuši daudz atpazīstamāki. Tomēr jādara vēl daudz, — saka Latvijas ārlietu ministre.
Naivi cerēt palikt neatkarīgam
— Esmu par iestāšanos, bet mani bērni un daudzi citi balsos pret, jo uzskata, ka valdība visu jau nozagusi un tagad vēlas tikt pie Eiropas naudas. Starp iedzīvotājiem un valdību nav sapratnes.
Sandra Kalniete: — Nepieņemu šo tēzi par zagšanu, jo es to nedaru, jūs nē un mani vecāki arī nē. Ne viss ir izdarīts, kā vajadzēja, un arī man tas nav pieņemami. Es piekritu būt šajā valdībā, jo ticu, ka kaut ko varēsim izdarīt, lai sakārtotu šo valsti. Ja balsojums būs “pret”, es atkāpšos, jo nevēlos redzēt, kā Latvija atgriežas tur, no kurienes izdevies izķepuroties. Kad 1995. gadā iesniedzām pieteikumu iestājai Eiropas Savienībā, tas nebūt netika uzņemts atplestām rokām. Par mums tolaik bija atzinums, ka šī ir valsts, kuru tūlīt draud nopirkt. Tādā nozīmē, ka gandrīz visus lēmumus pieņem kādas kriminālās struktūras ietekmē. Tādā situācijā bija baigi apzināties, kāda ir mūsu nākotne. Naivi cerēt, ka zemnieks, neesot Eiropas Savienībā, var palikt neatkarīgs, ja spiediens nāks pavisam no citas puses. Neviens no ES paplašināšanās negūs tik daudz kā lauksaimnieki, jo viņi sarunu laikā bija visaktīvākie. Sīksti kaulējās par piena kvotām, reņģu svaru, kartupeļu cietes un cukura daudzumu.
Izaugsme būs
Tā kā uz tikšanos bija atnākuši pārsvarā gados vecāki cilvēki, viņi pauda bažas par pensionāru dzīvi un, viņuprāt, neveiksmīgo pensiju likumu Latvijā.
— Mani pārsteidz viedoklis, ka pēc iestāšanās ES pensionāru dzīve pasliktināsies. Grūti iedomāties, ka tā var pasliktināties vēl vairāk, nekā ir šobrīd. Šī valdība, kuras sastāvā esmu arī es, no 1. janvāra paredzējusi pielikt piecus latus pie pensijas, pielikums būs arī otrajā pusgadā. Tas gan nav atkarīgs no tā, vai būsim Eiropas Savienībā vai nē. Taču tas nenotiks, ja valsts ieņēmumi kopumā nepieaugs, un tas notiks ātrāk pievienojoties nekā paliekot ārpusē. Izaugsme nebūs jau parīt, bet būs. Izņēmums ir Austrija, Zviedrija un Somija, kuras bija ļoti pārtikušas valstis. Pēc iestāšanās ES tur novēroja ekonomisku lejupslīdi. Tomēr jājautā — ja viņiem bija tik labi vieniem, kāpēc tomēr izvēlējās iestāties Savienībā?
— Kāda ir jūsu Latvijas vīzija, iestājoties ES, apmēram pēc pieciem gadiem?
— Esat gados vecāki cilvēki, bet jums ir bērni, kuri izvērš uzņēmējdarbību. Kredītprocenti gan vairs nebūs pieci, bet 10 vai 12 procentu. Lai tos atmaksātu, vajadzēs daudz vairāk strādāt. Latvijas izglītības diploms būs līdzvērtīgs citām Eiropas valstīm, līdz ar to būs plašākas darba iespējas. Nemaz nerunājot par drošības sajūtu, kas ir viens no būtiskākajiem aspektiem.
Šī nav spēle
— Kāpēc Latvijai svarīgi iestāties tieši šobrīd, nevis pēc 10 vai 15 gadiem?
— Vispirms jau tāpēc, ka Latvija ir pabeigusi iestāšanās sarunas. 1995. gadā, kad iesniedzām savu pieteikumu, arī sākās īstā Latvijas attīstība. Tad palielinājās investīciju apjoms un veidojās jaunas darba vietas. 700 miljonu no sagatavošanās naudas ir nonākuši Latvijā. Nevajag lolot ilūzijas, ka šī ir spēle, kurā iespējami vairāki gājieni labāku noteikumu iegūšanai. Kopš tā laika visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot Rubika un Ždanokas vadītās, balsoja par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Līdz ar to visi vēlētāji, kas balsoja par šīm partijām, atbalstīja šo mērķi. Tāpēc šodien pēkšņi sastingt un teikt “nē” būtu nepārdomāta rīcība. Ja stātos vēlāk, vajadzētu atgriezties tajā situācijā, kādā bijām līdz 1995. gadam.
— Ja Latvija nobalsos “par”, kad Latvijā stāsies spēkā ES normatīvi un likumi, arī robežu izbūvēs pilnībā?
— Šobrīd Latvijā jau darbojas Eiropas Savienības normatīvi un likumi. Ar “jā” vai “nē” pateikšanu nekas nemainīsies. Daudzi Eiropas standarti jau ir Latvijas likumdošanā. Robežas izbūve pašlaik notiek. Tai gan vajadzēja noritēt straujāk jau iepriekšējo valdību laikā. Latvijas robežai jābūt gatavai līdz 2004. gada 1. maijam. Robežsistēmā noteikti būs stingrāka kontrole. Latvijai tā arī tagad vajadzīga, bet neesam spējuši to veikt pašu spēkiem, jo tas ir dārgi. Joprojām cīnāmies ar kontrabandu. Domāju, ka tas ir viens no lielākajiem ļaunumiem.
Ikviens ir atbildīgs
— Kas pēc iestāšanās ES mainīsies Latvijas vēstniecību darbā ES valstīs?
— Divpusējās attiecības joprojām saglabāsies. Dažos jautājumos Latvijai tomēr būs vieglāk. Ja Latvijas iedzīvotājam radīsies grūtības, piemēram, Kolumbijā, kur Latvijai diezin vai būs savs vēstnieks, viņš varēs vērsties ikvienā Eiropas Savienības dalībvalstī un lūgt palīdzību.
— Šobrīd svarīgākais Latvijas ārpolitikas jautājums ir iestāšanās Eiropas Savienībā. Kas ir nākamais būtiskākais uzdevums?
Sandra Kalniete: — Virsuzdevums paliek viens un tas pats — radīt latviešu nācijai normālus eksistences apstākļus. Nākamais solis ir prasmīgi aizstāvēt savas nacionālās intereses Eiropas saimē.
***
Atvadoties no diskusijā par valdības neizdarībām iekaisušajiem pļaviņiešiem, ārlietu ministres vēlējums bija nacionālajās vēlēšanās padomāt, kuri priekšvēlēšanu solījumi ir izpildāmi. Diemžēl viena no apbrīnojamākajām latviešu vēlētāju īpašībām ir spēja noticēt pat reāli neīstenojamām lietām. Ikviens esam atbildīgi par tiem, ko ievēlam.
