Aprīlī stājās spēkā grozījumi divos likumos un jauns likums, kurš nosaka dzimtsarakstu nodaļu darbu, reglamentē dzimšanas, miršanas un laulību reģistrāciju un precizē personas statusu civiltiesiskajās attiecībās.
Aprīlī stājās spēkā grozījumi divos likumos un jauns likums, kurš nosaka dzimtsarakstu nodaļu darbu, reglamentē dzimšanas, miršanas un laulību reģistrāciju un precizē personas statusu civiltiesiskajās attiecībās.
Grozījumi nosaka, ka dzimtsarakstu nodaļām vairs nav pārziņu, bet ir vadītāji. Stāsta Aizkraukles dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Olita Sticere:
— Aprīlī stājās spēkā grozījumi divos likumos un jauns civilstāvokļa aktu likums. Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesībām” paredz, ka nav vairs jēdziena “ārlaulībā dzimis bērns”. Līdz šim Civillikumā bija tāds apzīmējums, nu visi dzimušie ir vienkārši bērni.
Laulājies vesels
Izmaiņas ir arī Civillikumā. Līdz šī gada 1. jūlijam, gatavojoties laulībām, vēl jāiesniedz dzimšanas apliecība un ārsta izziņa par veselību, taču pēc izmaiņām likumā šie dokumenti vairs nav jāiesniedz.
Sticeres kundze gan domā, ka tomēr svarīgi zināt, vai cilvēks, ar kuru vēlas precēties, ir vesels, ir uzskaitē narkoloģiskajā dienestā, pie psihiatra vai varbūt slimo ar AIDS. Var būt gadījumi, kad viens no laulātajiem apzināti noklusē savu slimību, un vēlāk otrs no tā var ļoti ciest.
Dzīvesvietai nav nozīmes
Līdz šim laulību varēja reģistrēt tās pašvaldības dzimtsarakstu nodaļā, kurā deklarēta viena no laulājamo vai viņu vecāku dzīvesvieta. Tagad deklarētajai dzīvesvietai vairs nav nozīmes. Laulību var reģistrēt jebkurā dzimtsarakstu nodaļā. Sticeres kundze teic, ka Aizkraukles nodaļā tāpēc darba apjoms varētu krietni palielināties. Jau tagad cilvēki no laukiem interesējas par iespēju laulāties pilsētā, jo ne katrā pagastmājā laulību ceremonijai ir skaista telpa.
Likumā teikts, ka laulību ceremonija var notikt ne tikai dzimtsarakstu nodaļā, bet arī citās piemērotās telpās. Olita Sticere skaidro: “Ministru kabineta noteikumu, kuros būtu paskaidrots, ko nozīmē “citas piemērotas telpas”, gan vēl nav, tomēr domāju, ka tās varētu būt vēsturiskas vai kultūrvēsturiskas ēkas, piemēram, pilis, muižas, arī kultūras nami. Taču laulību reģistrācija nevarētu notikt mājās, pirtī vai restorānā, kaut gan būs grūti atspēkot, kāpēc plaša savrupmāja nav piemērota laulību ceremonijai, ja tur ir viss šim notikumam nepieciešamais.”
Prasīs augstāko izglītību
Šīgada 15. aprīlī stājās spēkā arī Civilstāvokļa aktu likums, kurš reglamentē tiesiskās attiecības laulību, dzimšanas un miršanas reģistrācijā. Likums gan vairāk reglamentē dzimtsarakstu nodaļu vadītāju un darbinieku rīcību, tomēr ir lietas, kuras jāzina arī šo nodaļu apmeklētājiem.
Olita Sticere stāsta:
— Likums nosaka, ka dzimtsarakstu nodaļas vadītājam jābūt Latvijas pilsonim ar augstāko izglītību, ar atbilstošām profesionālajām un personiskajām īpašībām. Augstākā izglītība šobrīd mūsu darbā ir galvenais klupšanas akmens. Piemēram, Aizkraukles rajonā no 20 nodaļu vadītājiem augstākā izglītība ir tikai trijiem, vēl divi studē. Līdzīga situācija arī Latvijā kopumā. Tas gan nenozīmē, ka līdz ar likuma stāšanos spēkā šie cilvēki zaudēs darbu. Dzimtsarakstu nodaļu vadītāju vidējais darba stāžs ir 15—20 gadu, un ilgajos darba gados gūta milzīga pieredze. Dažiem tuvu pensijas gadi, un katrs darbinieks pašvaldībai būtu jāizvērtē individuāli. Šī norma noteikti būs jāievēro darbiniekiem, kuri dzimtsarakstu nodaļas vadītāja amatā stāsies no jauna.
Kā apprecēties ārzemēs
Turpmāk formalitātes vieglāk būs kārtot tiem, kuri vēlēsies precēties ārzemēs. Līdz šim, lai saņemtu apliecinājumu par ģimenes situāciju, no ārzemēm bija jādodas uz dzimto Latviju, tagad šo dokumentu varēs saņemt Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā iestādē turpat ārvalstīs, ja starpvalstu līgums nenosaka citādi. Savukārt Latvijā pēc šī apliecinājuma vairs nebūs jāiet uz dzimtsarakstu nodaļu, bet gan uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi.
Ir vēl vairākas izmaiņas dokumentu noformēšanā, piemēram, miršanas apliecībā vairs nerakstīs diagnozi, no kā cilvēks miris. Izmaiņas saistītas arī ar tautības ierakstu personu apliecinošos dokumentos, uzvārda maiņu un veidošanu, stājoties laulībā, atļautajiem labojumiem reģistros, iespēju iegūt informāciju par reģistrā ierakstītajiem datiem un citām lietām.
Olita Sticere bija iesaistījusies Dzimtsarakstu departamenta darba grupā, kura iesniedza grozījumus likumos, un strādāja arī ar jaunā likuma projektu. Viņa saka: “Vairākkārt izteicām savus priekšlikumus un veicām labojumus sagatavotajā projektā, to saskaņoja arī ar vairākām citām institūcijām un nodeva izskatīšanai Saeimas komisijām. Likumā visu nevar iekļaut un grūti izvērtēt, kā tas ietekmēs cilvēku dzīvi, jo likumam pagaidām nav saistošo Ministru kabineta noteikumu, varbūt tie viesīs lielāku skaidrību.
