“Tik daudz nokrišņu kā augusta sākumā neatceros desmit gadu laikā, kopš te strādāju,” saka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Skrīveru novērojumu stacijas aerometeoroloģe Valda Andersone. Viņa strādā stacijā, kura vienīgā Latvijā ik pārdienas palaiž aerozondi, pēc kuras mērījumiem sinoptiķi prognozē laika apstākļus.
Valda Andersone bilst, ka Skrīveru stacijā veic tikai tiešos novērojumus, kurus uz vietas nesalīdzina, bet kodētā veidā sūta apkopošanai. Taču vienu varot apgalvot droši: tik daudz nokrišņu, cik nolija šogad 1. augustā, nav pieredzēts viņas desmit gadu ilgajā darba praksē. “Nepilnu septiņu stundu laikā nolija 50 milimetru — tas ir ārkārtas gadījums!” saka viņa. “Šis augusts ir neparasti lietains. Nezinu, kā citur, bet Skrīveros līst katru dienu, mums šī ir ļoti mitra vasara.” Novērojumu burtnīcā arī 6. augusta naktī fiksēti 20 milimetru nokrišņu.
Skrīveru meteoroloģiskajā stacijā darbojas automātiskais nokrišņu mērītājs, bet četrreiz diennaktī tos ar nokrišņu spaini mēra arī darbinieki.
Ko vēl novēro Skrīveru meteoroloģiskajā stacijā? “Gaisa temperatūru, atmosfēras spiedienu, vēja ātrumu, augsnes temperatūru dažādos dziļumos,” stāsta aerometeoroloģe. “Ik pēc trijām stundām no-
dodam ziņas, bet mērījumus reģistrē visu laiku — gan automātiskos, gan darbinieku veiktos un vizuālos novērojumus. Visu laiku skatāmies, kas notiek ārā, fiksējam ikvienu parādību. Pierakstām tās ilgumu, intensitāti. Fiksējam, vai ir dūmaka un migla, un par to brīdinām, tāpat arī par stipru vēju. Visu pierakstām ar roku, tad datus reģistrējam elektroniski.”
Vesela zinātne ir mākoņu pētīšana — arī šī nodarbe ietilpst meteoroloģiskās stacijas darbinieku pienākumos. Fiksēt, vai ir zemie vai augstie mākoņi, noteikt to formu. To precizē pēc speciāla kataloga, kas ir krietnas enciklopēdijas apjomā. “Ja mākoņi ir zemāk par 300 metriem, sūtām brīdinājumu,” stāsta darbiniece.
Valda Andersone rāda un stāsta par katru mērinstrumentu, kas darbojas Skrīveru meteoroloģiskajā stacijā. Mērījumus automātiski veic integrālā sistēma “Milos”. Jaunums stacijā ir automātiskais pluviogrāfs — nokrišņu daudzuma un intensitā-
tes mērītājs, kas fiksē nokrišņu daudzumu katru minūti.
Stacijā ir nokrišņu savācējs — lietusūdeni ik nedēļu sūta uz laboratoriju, kur nosaka tā ķīmisko sastāvu. Vasaras periodā ar speciālu termometru te mēra arī minimālo un maksimālo temperatūru zālē — tā parasti ir zemāka nekā gaisā vai augsnē. Savukārt ziemā meteoroloģiskajā stacijā pēta apledojumu, mēra sniega segas biezumu, ledu un sniegu arī sver.
Skrīveru meteoroloģiskā stacija ir vienīgā aeroloģiskā stacija Latvijā — katru otro nakti no šejienes paceļas aerozonde. Ar ūdeņradi pildīts milzīgs balons paceļ gaisā nelielu zondi. Tā paceļas apmēram 20—25 kilometru augstumā un elektroniski raida datus par temperatūru, mitrumu un spiedienu, vēja virzienu un ātrumu. Zondi palaiž gaisā pulksten pustrijos naktī, tas jāizdara precīzi piecu minūšu laikā. Novērojumu datus saņem un izmanto sinoptiķi prognožu veidošanā.
Zonde vēlāk nokrīt zemē — tā mēdz atgriezties gan turpat Skrīveros, gan simt kilometru attālumā. Reiz zonde atvesta no Lietuvas, no Krapes, un cilvēki saka: vai tas ir jūsējais? “Jā, tikai mums to vairs nevajag,” nosaka Skrīveru meteoroloģiskās stacijas vadītāja. Zondi nelaiž, ja ir stiprs vējš — virs 20 metriem sekundē.
“Interesants darbs dabā, taču tas prasa nemitīgu koncentrēšanos un rūpību, jo viss notiek ļoti precīzi,” piebilst Valda Andersone. ◆
