Aizvadīju darbiem saspringtu nedēļu un reizē strādāju pie jauna projekta — filmēju kādai pašvaldībai video tūrisma reklāmai. Laiku prasīja arī Aizkraukles minifutbola čempionāta rīkošana, kas pirmo reizi bija uzticēta man. Pēc tā sekmīgas norises ir labi padarīta darba sajūta. Mainīju izspēļu formātu — viena komanda aizvadīja divas līdz trīs spēles vakarā, tā ietaupot laiku un naudu ceļam. Čempionātam piesaistīju ne tikai vietējā reģiona komandas, bet arī no Lielvārdes un Rīgas. Mēģināju uzlabot arī paša čempionāta noskaņojumu, piemēram, mūzika fonā skanēja visa turnīra laikā. Nu esmu uzrunāts čempionātu rīkot arī nākamgad, visticamāk, ka tā arī notiks, bet jau tagad zinu, ka futbolā rīkošu arī ziemas čempionātu.
Pozitīvi vērtēju Moldovas pārstāvju vizīti Aizkrauklē. Tās laikā tika apzinātas sadarbības iespējas ar pašvaldību un dibināti kontakti. Biju klāt, kad pārstāves tikās gan ar tūrisma ekspertiem, gan uzņēmējiem, novērtējot mūsu sasniegto. Delegācijai daudzas lietas, kuras novadā esam sasnieguši, šķita labas, skaistas un pozitīvas — tūrisma attīstība, pašdarbības kolektīvu tradīcijas un pieaugušo izglītības iespējas. Moldovā tik plašu iespēju nav, turpretim mēs paši bieži visu, kas mums ir, noniecinām un redzam tikai trūkumus. Līdzīgi bija arī futbola čempionāta rīkošanā — futbolisti no Lielvārdes un Rīgas, ierodoties pie mums, ļoti slavēja stadionu un bija sajūsmā par gleznaino skatu uz Daugavu. Viņi atzina, ka Aizkraukle ir ļoti skaista. Mēs tajā pašā laikā gaužamies par to, ka tribīnes stadionā varbūt nav tādas, kā vajag, vai kaut kas līdz galam nav sakopts.
Pašvaldību vēlēšanās kandidēju ar domu mainīt, uzlabot, bet ļoti labi apzinājos, ka neko nevar īstenot uzreiz. Budžets jau saplānots, un daudzas lietas, kuras es gribētu mainīt, nav paveicamas gada laikā. Gribētu dot lielāku atbalstu ģimenēm un bērniem, sekmēt uzņēmējdarbību un veicināt investīciju piesaisti. Ja būs kārtība šajā jomā, vieglāk varēs sakārtot pārējās.
Vienmēr šķitis, ka politika ir joma, kurā varu būt spēcīgs. Tomēr jāatzīst, ka ir brīži, kad domāju: vai man to vajadzēja? Man nav grūti pieņemt labu lēmumu un nostāties pret birokrātiju, jo astoņus gadus esmu bijis pašvaldību tuvumā — Skrīveru novada domes sabiedrisko attiecību speciālists un veidoju raidījumus Aizkraukles televīzijā. Līdz ar to “drēbe” zināma. Vislielākais spiediens nāk no sabiedrības — cilvēki, kuri par mani balsoja, tomēr grib, lai attaisnoju cerības. Tomēr politikā viens nav karotājs. Ir lietas, kuras varu citiem norādīt, celt gaismā, bet nevaru viens mainīt būtiskus jautājumus. No otras puses, ir tā, ka, lai gan no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta iekļuvām divi deputāti — es un Inguna Grandāne, nejūtu, ka esam tikai divi no piecpadsmit. Visi deputāti Aizkraukles novada domē tendēti sadarbībai kopēju mērķu dēļ. Mans jaunpienācēja viedoklis ir svarīgs, un jūtu, ka mani uzklausa.
Tajā paša laikā jūtu, cik ļoti sabiedrības lielākā daļa neuzticas valsts iestādēm un valdībai. Noskaidrots, ka piektā daļa vēlētāju neredz jēgu piedalīties vēlēšanās. Tomēr katram jāsaprot, ka tas ir vienīgais veids, kā kaut ko iespējams mainīt. Arī vēlētājam jāuzņemas atbildība par sava novada attīstību. Visi ļoti labi zina, kas darāms un kas nav darāms novadā. Esmu aktīvs sociālo tīklu lietotājs un tieši tur saņemu daudz ieteikumu un kritikas par pašvaldības dzīvi. Ieklausos, un domes un komitejas sēdēs šos jautājumus vienmēr izrunāju.
Sekoju līdzi sludinājumu portāla “ss.lv” un VID konfliktam. To risinās ar mediatora palīdzību, meklēs mierizlīgumu un iespēju nodrošināt abām pusēm pieņemamu risinājumu. Iespējams, ka mediatoru vajadzēja piesaistīt jau pašā sākumā, lai nenonāktu līdz situācijai, ka jāslēdz domēns, jāaptur uzņēmējdarbība. Nav īsti korekti, ja VID pret uzņēmēju vēršas tik drastiski, jo tas taču ir peļņas avots — jāmaksā rēķini, pie tam, ja uzņēmums maksā visus nodokļus. Pat “Gan bei” gadījumā, kur konstatēja nodokļu krāpšanu lielos apmēros, uzņēmums tika saudzēts un neviens pat negrasījās to slēgt. Jāievēro samērīgums, uzņēmēji jāizglīto un ar viņiem jā-
draudzējas. Uzskatu, ka represīvās metodes ir uzņēmējam iznīcinošas.
Pārsteigts esmu par “oligarhu sarunu” parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Tai īsti neredzu jēgu, jo tādas nebija arī, piemēram, Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijai. Mani māc šaubas arī par to, vai komisijā būtu jādarbojas deputātiem. Tajā vajadzēja būt ekspertiem ar pieredzi šādās shēmās. Par pašu Ingunu Sudrabu kā parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju man komentāru nav. Mēģinu ātros secinājumos neiekrist un esmu skeptisks pret citu cilvēku nievāšanu, nezinot visu informāciju.
Nedēļas nogali pavadīju ar savu ģimeni. Priecājos par katru dienu, ko varu veltīt mīļajiem, jo viņi ir vissvarīgākais balsts, uz kura turas mana pasaule. Žēl, ka viņiem paliek tik maz laika, taču šonedēļ esmu priecīga mirkļa — atvaļinājuma — gaidās. Uz šīs nots arī ikdiena šķiet daudz gaišāka!
