“Pirmo torti izcepu pirms 32 gadiem, kad pārcēlāmies uz tagadējo dzīvesvietu. To labi atceros, jo tieši 31. maijā ir mūsu kāzu 32. jubileja, un torti cepu vīramātei,” stāsta jaunjelgaviete Sarmīte Lazdiņa. Rīt viņa ar saviem gardumiem piedalīsies III Jaunjelgavas novada Tautas mākslas svētkos Vīgantes parkā.
“Izcep kaut kointeresantu!”
Tikpat ilgu laiku Sarmīte Lazdiņa ir nostrādājusi par šuvēju, kas ir bijis pamatdarbs, bet kūku, pīrāgu un maizīšu cepšana ir viņas vaļasprieks. Ģimenē vārda un dzimšanas dienās vienmēr top kas salds un garšīgs, pašu ceptais dāvināts draugiem un radiem, līdz pīrāgi sākuši skriet pasaulē saimniecei pa priekšu — labākā reklāma ir tad, ja cits citam iesaka pagaršot. “Ja kāds ko lūdz izcept, nespēju atteikt,” viņa saka. “Kūku cepšanai ir kas kopīgs ar šuvējas darbu — lai torte būtu kā zivs, mašīna, ezis, zaķis, lācis, grāmata vai mikimausis, vajadzīga piegrieztne un skices. Un jāuzklausa cilvēku vēlmes. Vieni zina, ko grib, bet citi saka — izcep kaut ko interesantu! Tad nu jādomā.”
Pasūta trīs cūciņas
Reiz kāds pāris nopircis dzīvokli, un draugi ciemos vēlējušies doties ar torti atslēgas formā, lai nosvinētu atslēdziņas svētkus. Citi grib, lai izcep gadu skaitli. Sporta svētkiem tapis gardums tenisa bumbiņas formā. Kāds neparastāks pasūtījums bijis no Jelgavas puses — sieva vīram 40 gadu jubilejā gribēja uzdāvināt torti, kuras virsu grezno sievietes krūtis… Savukārt pirms kādām vēlēšanām zemnieks no Seces puses pasūtījis torti ar trim mazām marcipāna cūciņām.
Kāzām parasti ceptas trīsstāvu tortes. Jaunie pāri tās vēlas dažādas — gan nokaisītas ar rozēm, gan baltas. Kāds jaunais pāris nav varējis saprast, kā tas var būt, ka visu izcep mājās, un vispirms braucis degustēt. Viņiem nogaršošanai speciāli izcepti divu veidu tortes paraugi un pīrāgi. Tādi gadījumi gan bijuši tikai divi.
Pieci stāvi uz jumta
Reiz 50 gadu jubilejai pasūtīta piecstāvu torte: viens stāvs — desmit gadu. Nesen Aizkraukles novada kultūras namā svinētajā bērnu deju kolektīva jubilejā visi mielojās ar Sarmītes Lazdiņas cepto torti 100 cilvēkiem, bet vislielākā torte cepta Banku augstskolai — 150 personām. Tik lieli gardumi jānes vismaz divatā. Reiz kāds spēkavīrs lepni sacījis, ka var panest viens, tomēr — kā cēlis, tā nosmērējies ar garnējumu, un nācies vien saukt talkā palīgu.
Tortes parasti projām ved automašīnas bagāžniekā. Sarmīte Lazdiņa atceras, ka pirms divdesmit gadiem kāds vīrs piecstāvu torti uzlicis uz zaporožeca jumta un vedis uz Suntažiem, bet pa ceļam pat viena lapiņa nav nokritusi.
“Re, kur kūku tante!”
Kāds šajos gados bijis labākais kompliments? “Ja pēc viesībām stāsta, ka torti ēda pat tie, kas nekad tortes neēd,” saka cepēja. “Kas kuram garšo, tā ir gaumes lieta. Es pati tortes neēdu, jo man tās negaršo, ja nu vienīgi “Cielaviņa”. Bieži vien cilvēki viesībās saka — kurš gan torti sagriezīs labāk par cepēju, un dod nazi man, taču man ļoti nepatīk griezt kūkas. Lūdzu, nelieciet man to darīt!”
Meita Vita atceras, ka bērns reiz veikalā “Supernetto” izsaucies: “Re, kur kūku tante!”. Citreiz pircējs staigā pa veikalu un nezina, ko pirkt. Ierauga viņas mammu un saka: “Gribu kūku!”.
“Kāds vīrietis atveda atpakaļ kūkas grozu. Nevarēju saprast, kāpēc tik smags. Paskatījos — iekšā liels īstas rupjmaizes klaips, tā bija viņa pateicība,” stāsta Vita.
Tikai malkas plītī
Sarmītes kūkas var apskatīt portālā draugiem.lv. “Man portālā draudzenes ir arī kūku cepējas, cita no citas aizgūstam idejas, konsultējamies. Vislabākās receptes ir nevis grāmatās, bet no sērijas “viena tante teica otrai”,” viņa stāsta.
Jautāta, vai bez liela talanta tik skaistas tortes var izcept, Sarmītes kundze atbild, ka vajag drusku talanta un lielu uzņēmību. Ja vakarā nav garastāvokļa, viņa necep, labāk piecelsies agrāk no rīta. “Visu cepu malkas plītī, tas ir grūtāk nekā elektriskajā, jo jāuzmana uguns, un gadās, ka kaut kas arī piedeg. Tad mūsu vistām ir svētki. Tomēr šādi svētki viņām ir reti. Lai kā slavētu elektriskās krāsnis, malkas plītī ceptajam tomēr ir cita garša. Un iznāk arī lētāk!” apgalvo cepēja.
