Nodarbinātības valsts aģentūra kopā ar šīs iestādes Aizkraukles filiāli Aizkrauklē rīkoja semināru “Pakalpojumi darba devējam un nodarbinātības veicināšana”.
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) kopā ar šīs iestādes Aizkraukles filiāli Aizkrauklē rīkoja semināru “Pakalpojumi darba devējam un nodarbinātības veicināšana”. Tajā piedalījās Aizkraukles rajona uzņēmēji, iestāžu un pašvaldību vadītāji, kuri veicina bezdarbnieku nodarbināšanu.
NVA direktora vietniece Anita Jākobsone runāja par Eiropas nodarbinātības vadlīnijām un arī Latvijas nacionālo rīcības plānu nodarbinātības veicināšanai. To sagatavo jau kopš 2000. gada, un plāns balstās uz ES Padomes nodarbinātības pieredzi.
Pašvaldībām jāpalīdz jaunajiem uzņēmējiem
Viņasprāt, liela uzmanība jāveltī vietējiem nodarbinātības veicināšanas pasākumiem.
Liela nozīme darba tirgus attīstībā ir pašvaldību atbalstam uzņēmējdarbības uzsācējiem. Pašvaldības savos plānos paredz nodokļu atvieglojumus un samazinātu telpu nomas maksu. Uzņēmējdarbības uzsākšanai rīko arī seminārus un konsultācijas, nodrošinot topošajiem uzņēmējiem brīvu pieeju internetam, kā arī palīdzot veidot projektus.
NVA Stratēģiskās plānošanas un analīzes departamenta direktore Grieta Tentere informēja par NVA pakalpojumiem darba devējiem un sadarbības iespējām. NVA reģistrē darba vakances un atrod darba devēju prasībām atbilstošus darbiniekus, pēc darba devēju pieprasījuma apmāca bezdarbniekus.
Neprot slaukt govis
Vairāki klausītāji interesējās, kā jārīkojas, ja darba devējs veic kolektīvu darbinieku atbrīvošanu. Tenteres kundze informēja, ka šajā gadījumā viņam jāvēršas NVA filiālē, kura centīsies atbrīvotajiem darbiniekiem palīdzēt atkal iesaistīties darba tirgū: piedāvās kompensāciju mācību laikā, pusgadu maksājot divas minimālās algas mēnesī.
Kāda lauku saimniece jautāja, kāpēc bezdarbnieku kursos neapmāca govju slaucējas.
— Tagad daudzas sievietes govis slaukt neprot, taču tas ir ļoti atbildīgs darbs. Ja govi nepareizi slauc un to neizdara līdz galam, samazinās ne tikai piena daudzums, bet govs var arī saslimt un aiziet bojā. Kas man par to maksās? — interesējās govju īpašniece.
Slaucējas tiešām Aizkraukles rajonā nekur neapmāca, tāpēc NVA speciālistes par šo ierosinājumu solījās padomāt, un nākotnē, iespējams, būs kursi arī slaucējām.
Arī bezdarbnieku nopelns
Savas domas kā NVA pakalpojumu klients par bezdarbnieku veikumu sabiedriskajos darbos izteica arī Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme. Viņš uzsvēra, ka sakoptākās pilsētas nosaukumu Aizkraukle ieguva, pateicoties arī sabiedriski derīgo darbu veicējiem.
Par labo sadarbību ar NVA Aizkraukles filiāles darbiniecēm un darba meklētājiem, kuri mācās un strādā sabiedriskajos darbos, stāstīja arī Vietalvas pagasta padomes izpilddirektors Arvīds Pīpkalējs, Aizkraukles novada ģimnāzijas direktors Leons Līdums un SIA “Meduslācis” īpašniece Inguna Kronberga.
Ne zināšanu, ne prakses
Aizkraukles arodskolas direktors Jānis Ikaunieks izteica vēlmi, ka bezdarbnieku apmācību varētu veikt arodskolās, kurās ir materiāli tehniskā bāze mācību nodrošināšanai.
Pretenzijas bija arī uzņēmējam Ilmāram Klaužam, kuram pieder vairākas kafejnīcas un veikali. Viņaprāt, NVA darbiniekiem vajadzētu rūpīgāk izvērtēt, kādus jaunos darbiniekus sūtīt praksē. Gadoties tādi, kuri neko neprot — viņiem neesot ne teorētisko zināšanu, ne prakses. Tādi praktikanti Klauža kungam atsūtīti no Jēkabpils rajona.
Filiāles aktivitātes vēršas plašumā
NVA Aizkraukles filiāles vadītāja Biruta Škutāne pastāstīja, ka gada sākumā reģionā reģistrēts 413 darba devēju, 2004. gadā informācija par vakancēm saņemta no 153 darba devējiem, bet šīgada pirmajā ceturksnī — no 56.
Viņa dalījās pieredzē, kā filiālē notiek darba devēju vajadzību apzināšana un bezdarbnieku darbā iekārtošana, viņu apmācīšana un kvalifikācijas celšana. Pastāstīja, cik cieša ir filiāles sadarbība ar Aizkraukles rajona pašvaldību vadītājiem un kāda ir darba devēju dalība aktīvajos nodarbinātības pasākumos mūsu rajonā. Piemēram, vasarās var nodarbināt skolēnus, visu gadu algotos darbus veic bezdarbnieki — pērn 371, šogad 500. Filiālē aktīvi notiek arī bezdarbnieku pārkvalifikācija un tālākizglītība.
Pērn dažāda veida apmācībās iesaistīts 812 bezdarbnieku, šogad plānots iesaistīt 1209 cilvēkus.
***
Fakts.
2005. gadam valstī 530 pašvaldībās izstrādāts 512 plānu, kā veicināt bezdarbnieku nodarbinātību. Šajos plānos ietverta pagastu teritoriju un dzīvojamā fonda sakārtošana, ceļu infrastruktūras atjaunošana, ūdenssaimniecību rekonstrukcija un tūrisma infrastruktūras izveide.
Izziņa.
NVA 2005. gada aprīļa beigās uzskaitē bija 89375 bezdarbnieki. Viszemākais bezdarba līmenis (5,7%) ir Ogres rajonā, visaugstākais (28,5%) — Ludzas rajonā. Aizkraukles rajonā patlaban vidējais bezdarba līmenis ir 11,1%.
2005. gada aprīlī NVA darbā iekārtoja 4326 bezdarbniekus, starp viņiem bija 840 ilgstošo bezdarbnieku.
