Salīdzinot “Eurostat” statistiku, ko tā saņēmusi no Eiropas raidorganizāciju apvienības, ar datiem par abu Latvijas televīzijas programmu saturu var secināt, ka gan Eiropā, gan Latvijā sabiedriskās televīzijas visvairāk tomēr ir filmu televīzijas.
Salīdzinot “Eurostat” statistiku, ko tā saņēmusi no Eiropas raidorganizāciju apvienības (EBU), ar datiem par abu Latvijas televīzijas programmu saturu var secināt, ka gan Eiropā, gan Latvijā sabiedriskās televīzijas visvairāk tomēr ir filmu televīzijas.
Visvairāk valsts televīzijas par filmu kanāliem pārvērtušās Austrijā, kur vairāk nekā pusi raidlaika ziedo filmām un seriāliem, bet salīdzinoši mazāk — Zviedrijā, kur filmām izmanto ceturtdaļu laika. Abi Latvijas valsts kanāli ar 36% raidlaika ievēro ES valstu praksi — vidēji 31% filmām.
Ir patīkami izņēmumi — Francija un Portugāle, kur vairāk par filmām rāda kultūras, izglītības, dokumentālās programmas un bērniem domāto raidījumus, kā arī animācijas programmas. Arī Nīderlandē informatīvo raidījumu īpatsvars ir lielāks nekā filmu.
Tiešai vienādošanai valstis nebūtu prātīgi pakļaut, jo arī sabiedriskie kanāli cenšas rādīt to, ko skatītājs pieprasa. Tādējādi to saturs atkarīgs arī no citu kanālu — komerctelevīziju — raidījumu veidošanas politikas un satelītkanālu vai kabeļkanālu pieejamības iedzīvotāju lielākajai daļai.
Uzlūkojot salīdzinājumu, var pamanīt Latvijas TV mazāku uzmanību sporta un ziņu raidījumiem.
Saeimas ES informācijas centrs
