Nacionālā trīspusējā sadarbības padome atbalstīja, ka minimālā mēnešalga nākamajā gadā paliks nemainīga — 200 latu.
Labklājības ministrija uzskata, ka mēnešalga ir jāsaglabā 200 latu apmērā, lai nākamgad veicinātu mazāk kvalificētu darbinieku integrāciju darba tirgū. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji, kuri saņem valstī noteikto minimālo mēnešalgu, “uz rokas” saņem 144,75 latus, kas šīgada aprīlī bija 82,3% no iztikas minimuma — 175,78 latiem.
Sanāksmē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers sākotnēji uzsvēra, ka par minimālās algas apmēru ir jārunā kompleksi, reizē ar jautājumu par neapliekamā minimuma apmēru un atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmēru.
“Ja mēs nolemsim, ka tagad atstājam 200 latu, bet valdība pēkšņi izdomās nemainīt neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu, iedzīvotāji saņems mazāk nekā tagad,” sacīja Krīgers.
Savukārt premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) norādīja, ka abus šos jautājumus izskatīs 2013. gada budžeta kontekstā un darba devējiem jau tagad ir jāzina, kāds būs minimālās darba algas apmērs nākamajā gadā.
Krīgers tomēr paziņoja, ka arodbiedrību savienība piekrīt saglabāt minimālās algas apmēru pašreizējā līmenī, taču gadījumā, ja savienību neapmierinās valdības lēmumi saistībā ar neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu, tā savu atbalstu atsauks.
Labklājības ministrijas pārstāvji norāda, ka ir jāmaina minimālā stundas darba likme no 1,189 latiem līdz 1,203 latiem. Kā skaidro ministrijā, likme jāmaina, jo nākamajā gadā darbiniekiem, kas strādā normālu darba laiku, ir 1995 darba stundas un gada vidējais stundu skaits ir 166,25 stundas. Salīdzinājumam — pagājušajā gadā darba stundu skaits bija 168,17.
Salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Igaunijā minimālā mēnešalga ir 203 lati, bet Lietuvā tā ir mazāka nekā Latvijā — 162 lati.
