Jēkabpilietis Jānis Bojārs iegriezās “Staburaga” redakcijā, lai pastāstītu par savām darba gaitām Anglijā un brīdinātu lētticīgos darba meklētājus neuzķerties uz lētiem solījumiem, ko piedāvā daudzas firmas Latvijā.
Jēkabpilietis Jānis Bojārs iegriezās “Staburaga” redakcijā, lai pastāstītu par savām darba gaitām Anglijā un brīdinātu lētticīgos darba meklētājus neuzķerties uz lētiem solījumiem, ko piedāvā daudzas firmas Latvijā.
Mēģina iestāstīt aplamības
Jānis Bojārs stāsta:
— Jau vairākus gadus ik pa laikam strādāju Anglijā. Atgriežoties Latvijā, vienmēr avīzēs lasu sludinājumus ar darba piedāvājumiem šajā valstī. Reiz piezvanīju vienai no firmām un jautāju, ko viņi man var piedāvāt. Prasīju, kādi dokumenti nepieciešami darbam Anglijā, kādas ir manas tiesības un pienākumi, kādu samaksu par darbu varu prasīt. Sākumā man mēģināja iestāstīt, ka pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā darba atļauja Anglijā nav vajadzīga. Lai tikai samaksā firmai 500 latu un ceļa izdevumus, un viņi visu nokārtos. Anglijā darba devējs mani jau gaidīs. Kad sāku firmas darbiniekam prašņāt sīkāk, garākās sarunās neviens neielaidās un nolika klausuli.
Pieķer un izraida
Jānis Bojārs apgalvo — teiktais nav taisnība. Arī pēc iestāšanās Eiropas Savienībā cilvēkiem, kuri grib strādāt Anglijā, darba atļauja ir vajadzīga. Protams, var iebraukt valstī kā tūrists un strādāt neoficiāli, kā to vienubrīd darīja arī Bojāra kungs. Taču tas “iet cauri” līdz brīdim, kad rodas domstarpības ar darba devēju, veselības problēmas vai vienkārši pieķer strādājam nelegāli. Strādājot bez darba atļaujas, cilvēks nemaksā nodokļus, līdz ar to viņam nav iespēju saņemt valsts garantētos medicīnas pakalpojumus. Tie ir ļoti dārgi, retais strādnieks var atļauties maksāt pats, un, dodoties uz medicīnas iestādi, viņš arī riskē sevi atklāt. Nelegāls strādnieks nevar prasīt pienācīgu samaksu par savu darbu vai labākus darba apstākļus. Atklājot šādu strādnieku, viņu nosūtīs mājās, un atgriezties Anglijā cilvēks vēl ilgi nevarēs.
Strādājot oficiāli un maksājot nodokļus, cilvēks tomēr jūtas sociāli aizsargāts. Nostrādājis gadu, viņš daļu nomaksāto nodokļu var saņemt atpakaļ.
Pēc sludinājumiem avīzē
Lai ietaupītu naudu un atrastu darbu, jēkabpilietis visas formalitātes kārto Anglijā. Viņš apgalvo, ka, protot angļu valodu, tas ir lētāk. Ja cilvēkam pietiek drosmes, viņš var doties uz kādu pilsētu Anglijā, noīrēt istabu un meklēt darbu pēc sludinājumiem avīzē vai izmantot vietējo darbā iekārtošanas biroju pakalpojumus, kuri palīdzēs noformēt arī darba atļauju. Tas ir lētāk nekā maksāt kādai firmai Latvijā. Ja viss izdodas labi, stājoties darbā, cilvēks jau pēc nedēļas saņem pirmo algu.
Pats izdos bukletu
“Darbā iekārtošanas firmā Anglijā, kuras pakalpojumus pats izmantoju, saņēmu bukletu par darba iespējām Apvienotajā Karalistē, tas domāts tieši jauno Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem,” stāsta Jānis Bojārs, “Latvijā to iztulkoja. Bukletā ir informācija par strādnieka tiesībām, pienākumiem, sociālo aizsardzību, par minimālo samaksu, kas atkarīga no cilvēka vecuma un profesijas. Norādītas iestādes, kur lūgt palīdzību. Rakstīts pat par geju un lesbiešu tiesībām. Gribu par saviem līdzekļiem, izmantojot šo informāciju, izdot bukletu latviešu valodā, lai tas noderētu cilvēkiem Latvijā. Lai apšaubāmi darba piedāvātāji nevarētu cilvēkus apmuļķot un pelnīt uz lētticīgo rēķina. Izlasot šādu informāciju, katrs varēs izlemt, vai braukt meklēt laimi Anglijā. Pie mums tikai “noslauc” naudu un paziņo — brauciet, tur viss būs. Diemžēl daudzos gadījumos cilvēks aizbrauc uz ārzemēm, bet tur nav ne sagaidītāja, ne solītās darbavietas.”
Jānis Bojārs gan uzskata, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijas valdībai par savu naudu vajadzēja izdot šādus bukletus, lai tie būtu nopērkami katrā preses kioskā. Taču tā nav. Avīzēs bieži vien raksta, ka nepieciešamo informāciju var atrast internetā, bet vai laukos, īpaši Latgales pusē, katrā mājā ir dators un internets? Daudzas firmas nemaz nav ieinteresētas šādu informāciju izplatīt, jo bukletos atrodamas adreses un telefoni darbā iekārtošanas birojiem Anglijā.
