Vairākas sievietes, stāstot par savu dzīvi, no publicitātes atsakās tikai tādēļ, ka cieš no varmācības ģimenē. Viņas sit un pazemo vīri, kuri vai nu nodzēruši prātu vai arī jau piedzimuši, lai kādam vājākam darītu pāri.
Vairākas sievietes, stāstot par savu dzīvi, no publicitātes atsakās tikai tādēļ, ka cieš no varmācības ģimenē. Viņas sit un pazemo vīri, kuri vai nu nodzēruši prātu vai arī jau piedzimuši, lai kādam vājākam darītu pāri. Šie vājākie parasti ir bērni, sievas un mātes.
Nesen Inese (vārds ir mainīts) no Aizkraukles stāstīja par vīra nežēlīgo izturēšanos.
— Juris (vārds ir cits) dzer jau sen, taču skandalēt sāka tikai pēdējos gados. Bērni mums jau izauguši, mājās esam divi vien. Es strādāju divās darbavietās, tāpēc mājās nāku vēlu. Vīrs ir bezdarbnieks un dienu parasti pavada kopā ar līdzīgiem draugiem — dzer un nereti arī izkaujas. Policijā gan vēl nekad nav nonācis, jo man ir kauns zvanīt, lai viņu savalda vai aizved uz izolatoru. Juris to zina, tāpēc droši dara, kā ienāk prātā. Daudzreiz viņš man ir sitis pa seju, tad zilumus slēpju zem saulesbrillēm vai biezas pūdera kārtas. Kad otrā rītā raudu un lūdzu viņu laboties, dažkārt viņš to arī apsola, taču parasti atrūc — lai nemaisos viņam pa kājām, kad ir “kunga dūšā”. Kur gan man palikt, jo dzīvoklis ir mazs? Dažreiz naktīs esmu gulējusi pat virtuvē uz grīdas.
Nesen pēc viņa sitiena zaudēju samaņu un atjēdzos virtuvē asins peļķē. Juris istabā uz dīvāna krāca… Kaut arī ļoti reiba galva, tiku līdz tālrunim un piezvanīju draudzenei, kura atnāca un apskatīja ievainoto vietu. Galvā bija rēta, un asinis plūda aumaļām. Draudzene man sniedza pirmo palīdzību un otrā dienā uz mājām izsauca ģimenes ārsti. Protams, taisnību nestāstīju, teicu, ka pakritu un atsitos ar galvu pret krēsla malu. Ārstēties vajadzēja diezgan ilgi, un sitiena sekas jūtu joprojām. Nekas mūsu dzīvē nav mainījies.
Es gribētu zināt, kur līdzīgā situācijā cietušas sievietes var vērsties? Protams, ne jau policijā vai kādās citās vietējās instancēs. Pilsēta ir maza, un man būs kauns, ja uz mani skatīsies ar nožēlu vai pat izteiks līdzjūtību, ka dzīvoju ar varmācīgu vīru.
***
“Staburags” noskaidroja, kur no varmācības cietušās sievietes var saņemt palīdzību.
Sievietēm, kuras vēlas ģimenē kaut ko mainīt, lai vardarbība nenotiktu, ir iespējams saņemt bezmaksas juridisko palīdzību resursu centrā sievietēm “Marta” pa tālruņiem: 67388184, 28300115. Ir arī bezmaksas tālrunis 8002010, pa kuru konsultācijas var saņemt ceturtdienās no pulksten 10 līdz 11, juridiskās konsultācijas — pirmdienās no pulksten 16 līdz 18, otrdienās no pulksten 10 līdz 12, kā arī izrunāties ar sociālo darbinieku pirmdienās no pulksten 10 līdz 13.
Sievietes var vērsties arī krīžu centrā “Skalbes”, kurā sniedz palīdzību no varmācības cietušām personām — Rīgā, Kungu ielā 34, tālrunis 67222922. Pa šo tālruni var zvanīt visu diennakti, tas gan nereti var būt aizņemts, jo sarunas parasti esot diezgan garas — tā “Staburagam” skaidroja centra darbiniece.
Palīdzību un informāciju darba laikā var saņemt arī krīzes centrā “Dardedze” Rīgā, Cieceres ielā 3a, tālrunis 67600685.
