Karstajā laikā mīkstas kļūst tās asfaltēto ceļu vietas, kur bedres un bedrītes labotas ar bitumena emulsiju. Lai vietās, kur ir intensīva satiksme, automašīnu riepas nenodeldētu visu emulsiju, ceļiem uzkaisa smiltis vai dolomīta sīkšķembas.
Remontēto bedrīšu vietas karstajā saulē sasilst līdz 50 grādiem un vairāk, kļūst mīkstas, un emulsija līp pie riepām, tādēļ tās kaisa pēcpusdienā, kad ir vislielākais karstums un kaisīšanai ir vislielākais efekts. Akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” Centra rajona Aizkraukles nodaļas vadītājs Ludvigs Šteinbergs stāsta, ka šādas vietas labāk būtu kaisīt ar rupjajām šķembām, taču automašīnas, braucot lielā ātrumā, aizķertu šķembas un varētu izsist stiklus.
Gandrīz katru dienu kaisa Rīgas—Daugavpils šosejas posmu Pērses tilta rajonā, Pļaviņu apvedceļu, vairākas vietas posmā Valle—Nereta un Aizkraukle—Jaunjelgava.
Dažs autovadītājs pārmet: kāpēc bedres labo ar emulsiju, varētu taču sabojāto gabalu izgriezt un noasfaltēt? Ludvigs Šteinbergs pamato, ka to var darīt tad, ja asfalta sega ir laba, taču daudzi ceļi ir tā sabrukuši, ka sastāv no vieniem “ielāpiem”, piemēram, ceļš Koknese—Ērgļi. Labošana ar emulsiju ir daudz lētāka un mazāk darbietilpīga.
