Šīgada 20. augustā darbu pārtrauks Skrīveru pārtikas kombināts, kurš vairāk nekā četrdesmit gadu ražoja Latvijā iecienītās konfektes “Gotiņa” un citus saldumus.
Šīgada 20. augustā darbu pārtrauks Skrīveru pārtikas kombināts, kurš vairāk nekā četrdesmit gadu ražoja Latvijā iecienītās konfektes “Gotiņa” un citus saldumus. Uzņēmuma vadība apgalvo, ka tā nav likvidācija, tikai ražošanas pārtraukšana saistībā ar renovāciju.
Ikvienam pārtikas produktu ražošanas uzņēmumam atbilstoši Latvijas likumdošanai un Eiropas Savienības regulām nepieciešama Pārtikas un veterinārā dienesta atzīšana. Skrīveru pārtikas kombinātam tā bija plānota šīgada augustā. Lai sakārtotu uzņēmumu atbilstoši visām higiēnas prasībām, ražošanas cehā bija nepieciešams remonts. Skrīveru pārtikas kombināta direktore Laima Strautiņa stāsta: “Esam Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrēts pārtikas ražošanas uzņēmums, telpas ir tīras un kārtīgas, arī pret konfekšu kvalitāti nevienam iebildumu nav, tomēr, lai varētu saņemt atzīšanas apliecību, cehā bija jāveic remonts.”
Ekspertu atzinums — nelietojama
Pirms ķerties pie šī darba, Skrīveru pārtikas kombināta īpašnieki — Latvijas kooperatīvā sabiedrība “Centrālā savienība “Turība”” — uzaicināja Tehniskās universitātes Būvniecības katedras speciālistus veikt ēkas, kurā izvietots ražošanas cehs, tehnisko ekspertīzi. Izrādījās, ka 20. gadsimta trīsdesmitajos gados būvētās ēkas pagraba pārsegums ir katastrofālā stāvoklī un remontdarbus šajā namā veikt nedrīkst. To pat nedrīkst izmantot. “Centrālās savienības “Turība”” valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Urlovskis atzīst, ka turpināt ekspluatēt šo ēku ir kā sēdēt uz pulvermucas ar laika degli.
Guntis Urlovskis saka: “Cerējām, ka ražošanu varēs pārcelt uz administratīvo ēku, kur kādreiz bija ēdnīca. Taču arī te saskārāmies ar nopietnām problēmām. Ēka var neizturēt slodzi, ko tajā radītu ražošanas iekārtas. Tā gan būvēta vēlāk, bet tāpat ir ļoti nolietojusies. Lai to pielāgotu ražošanai, jānojauc trešais stāvs un pilnībā jāpārveido pirmie divi stāvi. Tas ir gandrīz tāpat, kā uzbūvēt ēku no jauna. Šobrīd nevaram to paveikt, tāpēc pagaidām esam nolēmuši ražošanu apturēt.”
Tic nākotnes plāniem
“Turības” speciālisti analizē iespējas, kā ražotni Skrīveros saglabāt. Viens no variantiem ir nojaukt veco ražošanas ēku un tās vietā uzbūvēt jaunu. Tad varētu atsākt Skrīveros ražot ne tikai konfektes, jo, gatavojot tikai saldumus, uzņēmums nav rentabls, bet arī limonādi un konservus, kā tas bija kombināta pirmsākumos. Laiku, kad tas varētu notikt, gan nenorāda.
Vai Urlovska kungs tic, ka šī iecere izdosies un no Skrīveru “Gotiņām” nav jāatvadās uz visiem laikiem? Viņš saka: “Kad dzīvoju Jaunjelgavā, Skrīveru pārtikas kombināts bija mana pirmā darbavieta, tāpēc gribu ticēt, ka iecerētais izdosies.”
Vietā, kur tagad ir Skrīveru pārtikas kombināts, trīsdesmitajos gados bija brāļu Zaulu spirta brūzis, vēlāk ēku denacionalizēja un 1957. gadā tur atklāja konfekšu un limonādes cehu. Sākumā uzņēmumā saražoja 600 kilogramu konfekšu mēnesī un saldumu gatavošanā izmantoja tikai roku darbu. Toreiz par Skrīveru “Gotiņām” avīzē rakstīja: “Šodien skrīveriešu ražotās “Gotiņas” speciālisti un patērētāji atzinuši par labākajām visā republikā.” Arī pēc četrdesmit gadiem nekas nav mainījies — konfektes joprojām gatavo ar rokām un arī šodien tās ir labākās Latvijā.
Klientu sarakstu nodod saldeniekiem
Skrīveru pārtikas kombināta direktore Laima Strautiņa piebilst, ka “Gotiņas” ražo arī Saldū, tā kā tās no veikalu plauktiem nepazudīs. Saldenieku piedāvātais konfekšu sortiments pagaidām gan ir mazāks nekā skrīveriešiem, taču viņi ražo cita veida produkciju, ko piedāvāt saldummīļiem. Saldus kombinātam nodots arī skrīveriešu klientu saraksts, lai viņi turpinātu iesākto sadarbību.
Strautiņas kundze piebilst, ka cilvēki, uzzinājuši par ceha slēgšanu, steidz pasūtīt konfektes, un pēdējās dienās kombinātā darba ir vairāk nekā citkārt. Konfektes Skrīveros vārīs līdz pat ceha slēgšanai, cik paspēs, iztirgos, pārējo nodos realizācijai Saldus uzņēmumam.
Māc ļaunas priekšnojautas
Sirds par uzņēmuma slēgšanu visvairāk sāp tā darbiniekiem. Bez darba paliek 40 cilvēku. Lielākā daļa strādājošo ir no Skrīveriem, taču uz darbu ik dienu ceļu mēro arī desmit aizkraukliešu, pāris pļaviņiešu, jaunjelgaviešu un koknesiešu. Pārtikas kombināta direktore par radušos situāciju darbiniekus informējusi pirms Jāņiem, kad viņi brīdināti par uzņēmuma slēgšanu, taču daudzi no viņiem vēl šodien nespēj noticēt, ka pēc divām nedēļām vairs nebūs jāiet uz darbu.
Ieejot ražošanas cehā, ir sajūta, ka drūmās domas un skumjais noskaņojums sakrājies pie telpas griestiem un gulstas uz strādnieču pleciem. Vienas runāt nevēlas, citas atmet ar roku, jo uzskata, ka vairs nekam nav nozīmes. Tikai dažas neizpratnē jautā, vai tiešām uzņēmuma īpašnieki agrāk nezināja, kādā situācijā ir kombināta ēkas? Viņuprāt, ja būtu gribējuši ražotni saglabāt, jau laikus darītu visu iespējamo. Strādnieces pieļauj iespēju, ka ražotni slēdz apzināti, lai vēlāk kāds to lēti privatizētu. Sievietes netic, ka varētu notikt rekonstrukcija un atjaunot ražošanu. Pēdējās cerības sagrāvušas meistares no Saldus, kuras braukušas uz Skrīveriem mācīties vārīt konfektes.
Traģēdija pagastam
“Mums tā ir liela traģēdija. Daudzām no mums šī ir pirmā un vienīgā darbavieta, te aizvadīti trīsdesmit un vairāk gadu. “Gotiņu” ražošanas pirmsākumi Latvijā meklējami tieši Skrīveros. Lai kā mums klātos, nevienu dienu neesam bijušas dīkā, ja nevārījām konfektes, gatavojām citus saldumus. Ja nebūtu pasūtījumu, konfektes krātos noliktavā, šādu lēmumu varētu saprast, bet mēs nespējam saražot tik, cik pasūtīts. Varēja taču izvērst iesākto sadarbību ar Krievijas tirgu. Skrīveru saldumi vienmēr bijuši pieprasīti un novērtēti, tāpēc mēs nesaprotam, kā tagad vieglu roku var visu likvidēt. Mēs gribam zināt, kāpēc? Kurš atbildīgs par šādu lēmumu? Jā, direktore mums paziņoja par slēgšanu, taču no “Turības” neviens pie mums nav nācis un aprunājies. Visu laiku dzīvojam neziņā. Bet tā jau laikam ir, biznesā visa pamatā ir tikai ekonomiskais aprēķins, cilvēciskā faktora nav,” griežot un tinot konfektes, stāsta sievietes, no kurām dažai līdz pensijai vairs tikai pāris gadu, bet citai pēc mēneša bērni jālaiž skolā.
Dažas no ceha darbiniecēm dzīvo netālu no kombināta un redz to pa dzīvokļa logu. Viņas atzīst, ka būs sāpīgi lūkoties uz pamestajām ēkām.
Pārtikas kombināta slēgšana ir traģēdija arī Skrīveru pašvaldībai, jo šis uzņēmums bija viena no retajām ražotnēm pagastā. Tas bija arī stabils nodokļu maksātājs. Ņemot vērā situāciju pagastā, sievietēm brieduma gados darbu atrast būs praktiski neiespējami.
