Lai arī ierasti arbūzu uzskatām par dienvidu augli, kuram mūsu zemē nav piemērotu laikapstākļu, beidzamajos gados arvien biežāk dzirdēts par entuziastiem, kuri šo lielo, zaļo, saldo ogu iemanās izaudzēt arī zem Latvijas saules. Starp viņiem arī Guntis Bubins no Neretas novada Sproģiem. Pagājusī īpaši karstā vasara sagādājusi pārsteigumus viņam, kuram arbūzu audzēšana nav sveša jau vairākus gadus.
Septembra beigās visa arbūzu raža, ap 800 kilogramu, no lauka novākta un lielākoties jau devusies pie pircējiem. Braukuši pat no Rīgas, un lielais attālums nav bijis šķērslis. Kāds pircējs vienā reizē paņēmis ap 40 kilogramu.
To, kas vēl palicis saimniecībā, Guntis pārcēlis uz siltumnīcu nogatavināšanai. Ir jau vēla vakara stunda, saule laižas uz rietu, un no “Dzeņu” saimniecības prom dodas ciemiņi. Viņi apskatījuši kaimiņos esošo Romalda Gurkļa skulptūru parku, nogaršojuši, nopirkuši Gunta arbūzus un vienojušies par zemeņu stādu iegādi. Dodamies uz lauku, kur virs melnās, biezās plēves vēl šur tur redzami mazi arbūziņi. Guntis saka, tie visi ir brāķi, lielākoties sabojājušies un paredzēti izbarošanai lopiem. Stādītas apmēram piecas šķirnes — kāda šogad nīkuļojusi, kāda bijusi ļoti ražīga, un nekad nevarot paļauties uz pērnā gada pieredzi. Piemēram, pērn kāda šķirne bijusi īpaši ražīga, sulīgiem, saldiem augļiem. Kā par laimi, šīs šķirnes sēklu šogad bijis maz. Pretēji pagājušajai vasarai, šogad ražība bija slikta. Visas sēklas iegādātas Mārupē, bet to izcelsmes valsts lielākoties ir Polija. Vēl kāda atziņa — tas, kas paredzēts audzēšanai laukā, neder audzēšanai siltumnīcā. Varētu domāt, ka lielākā siltumā auguši būs gardāki, praksē pierādījās pretējais.
Tā kā derīgie arbūzi nonākuši siltumnīcā, turp dodamies arī mēs. “Te nolikti rezervācijai, te uz gatavināšanu,” ejot starp zaļajiem un dzeltenajiem augļiem, stāsta Guntis.
Arī dzeltenie, kuri izskatās kā melones, ir arbūzi, un konkrēti šī šķirne šogad bijusi rekordiste augļa lieluma ziņā. Apmēram desmit no šiem arbūziem bija īpaši smagi — ap 10 kilogramu. “Arī skaņa tam perfekta,” saka Guntis, ņem rokā arbūzu un piesit tam ar saliektu pirkstu. Skaņa ir augsta, dzidra, kā no nospriegota priekšmeta.
Arī nogatavinšanas procesā gadās ne mazums pārsteigumu. Iepriekš no skata ļoti veselīgs, bet apakšējā daļā tam pēkšņi iemetas puve. Nogatavināšanas laikā arbūzi regulāri jāpagriež, lai visas puses saņemtu vienādu siltuma daudzumu. Kad lielā oga ir sasniegusi savu gatavību? To nosakot pēc skaņas. Vienai šķirnei biezāka, citai plānāka miza, bet visiem ir viena īpašība — skaņai jānāk no vidusdaļas. Saprotu, ka man šo māku tik ātri neapgūt. Klaudzināts tiek cits arbūzs, skan līdzīgi, bet Guntis saka — tas ir beigts, skan kā pilns ar ūdeni. Tādu šķērž un dod lopiem. Lai gan gadās pārsteigumi. Dzeltenās šķirnes arbūzs neskanēja, kā nākas, bet pārgriežot atklājās, ka mīkstums ir gluži kā medus.
No vēlajām rudens veltēm garām nevar paiet avenēm, kuru te vairāk nekā 600 stādu. No citiem gadiem atšķirīgo laikapstākļu dēļ tās sākušas nogatavoties vien septembra otrajā pusē. Citos gados šajā laikā vairāk nekā 70% aveņu jau ir noražojušas.
Lauku darbos piedalās arī Gunta trīs bērni. Vasarā, zemeņu laikā, agri rītā viņus varēja piecelt ar apsolījumu — ogas pret batutu. Ja lasīs ogas, par ietirgoto naudu nopirks kāroto batutu. Par laimi viņiem, vajadzīgo summu savāca vienas dienas laikā. ◆
