Pēc 5. decembrī “Staburagā” publicētā raksta “Bērnus saldē skolas darbinieki”, kurā rakstījām par aukstumu Jaunjelgavas vidusskolā, uzklausījām vairāku skolas darbinieku zvanus.
Pēc 5. decembrī “Staburagā” publicētā raksta “Bērnus saldē skolas darbinieki”, kurā rakstījām par aukstumu Jaunjelgavas vidusskolā, uzklausījām vairāku skolas darbinieku zvanus. Zvanītāji apgalvo, ka dara visu iespējamo, lai skolā būtu silts.
Ierodoties Jaunjelgavas vidusskolā 9. decembra rītā, “Staburags” konstatēja, ka skolā mēteļos un cimdos vairs nav jāstaigā. Tomēr telpās varēja būt siltāks.
— Šobrīd situācija ir uzlabojusies, jo nav aukstā vēja, — stāsta vidusskolas direktors Alvis Kreiza. — Nopakoti visi logi, taču tas nespēj pasargāt no aukstuma. Pagājušajā nedēļā klases, kurās viss nopakots, vienalga bija aptuveni plus desmit grādu. Līdz ar to jāsecina, ka pašvaldības uzņēmums “Nams” nav gatavs apkures sezonai aukstā ziemā.
Līdzīga situācija piedzīvota arī iepriekšējās ziemās, kad lielā sala dēļ skolā bijis auksts. Nelīdzējusi ne logu pakošana, ne intensīva kurināšana. Skolai būtu jāmaina logi, jāveic siltināšanas darbi. Tam nepieciešams pašvaldības atbalsts. Šogad liels sals gan vēl nav bijis, un temperatūra nav bijusi zemāka par mīnus piecpadsmit grādiem.
Tomēr Jaunjelgavas vidusskolā radiatori daudzviet ir knapi silti, arī malka pie pašvaldības uzņēmuma “Nams” apsaimniekotās katlumājas zaļa un slapja. Pie tam malkas ir maz, to uz kurinātavu ved tieši no cirsmas, lai gan kārtīgs saimnieks malku gādā jau vasarā. Jaunjelgavā, kur trīs domes deputāti saistīti ar mežu un visapkārt ir mežs, tas neesot iespējams parādu dēļ, kaut skola par apkuri samaksā (par oktobri un novembri samaksāti 4349 lati — aut.). Bet labas malkas nav tik un tā. Vai ar zaļu un slapju skolu var piekurināt?
— Skolas kubatūra ir 32 tūkstoši kubikmetru. Lai aukstā ziemā ēku piesildītu, noteikti vajag labu malku, kā arī otru katlu, — tā skolas direktors.
Dīvaini, bet, kā pārbaudīja “Staburags”, katlumājā turklāt ir tikai viens apkures katls, no kura apsilda arī bērnudārzu “Atvasīte”. Agrāk bija vairākas ar šķidro kurināmo darbināmas krāsnis, bet pēc rekonstrukcijas palicis tikai viens katls. Tajā sausu malku liek pamīšus ar slapju, no kuras pat pil ūdens. Iespējams, firmas “Orions” 1997. gadā ražotā katla vienu megavatu lielā jauda ar labu kurināmo spētu nodrošināt pietiekamu siltumu, taču ne jau ar sasalušiem baļķēniem. Turklāt pašvaldība nav padomājusi par alternatīvu, ja vienīgais katls sabojājas. Tad skolas un bērnudārza apkures sistēmai jāaizsalst.
Neizprotama ir situācija arī ar temperatūru Jaunjelgavas vidusskolas apkures sistēmā. Katlā temperatūra mūsu apmeklējuma laikā rādīja ap plus 50 grādu. Turpretī pie ievada skolā — desmit grādu mazāk. Nav skaidrs, kur paliek pārējais siltums. To jānoskaidro speciālistiem, bet bērni tikmēr ar bažām gaida lielāku salu.
