Seces, Sērenes, Daudzeses un Sunākstes pagasta vadība atbalsta Aizkraukles novada paplašināšanu un iekļaušanos tajā. Jaunjelgava ir kategoriski pret, jo vēlas veidot pati savu novadu.
Seces, Sērenes, Daudzeses un Sunākstes pagasta vadība atbalsta Aizkraukles novada paplašināšanu un iekļaušanos tajā. Jaunjelgava ir kategoriski pret, jo vēlas veidot pati savu novadu. Pašreizējā Aizkraukles novada vadība nogaida — šādi viedokļi izskanēja tikšanās laikā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Valsts sekretāra vietnieku Arvīdu Pīlēģi.
Aizkrauklē pirmās sarunas
Saskaņā ar reģionālās reformas 102 novadu projektu pašreizējam Aizkraukles novadam paredzēts pievienot Jaunjelgavu, Daudzesi, Seci, Sēreni un Staburagu. Lai kārtējo reizi precizētu pašvaldību vadītāju viedokli, viņi bija aicināti uz tikšanos ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvjiem. Aizkraukles novads Aizkraukles rajonā ir pirmais, kur notiek šādas sarunas. Šonedēļ tās būs plānotajā Skrīveru novadā, vēlāk arī Kokneses, Pļaviņu un Neretas novadā.
No nabagiem bagāts neiznāks
Seces, Daudzeses un Staburaga pašvaldību nostāja nav mainījusies kopš 102 novadu modeļa izziņošanas 2001. gadā. Šie pagasti atbalsta iekļaušanos Aizkraukles novadā. Pašvaldību vadītāji ir vienoti, uzskatot, ka Aizkraukles rajonā Daugavas kreisajā krastā nav izteikta centra, ap kuru koncentrētos pārējie pagasti. Joprojām diskusijās ir iecienīts teiciens: “Apvienojoties vairākiem nabagiem, viens bagāts neiznāks.” Acīmredzot cerības tikt pie turības ir, apvienojoties ar kādu bagātu pašvaldību, piemēram, Aizkraukles novadu.
Jāsaglabā vietējās pārvaldes
Pagastu vadītāji uzsver, ka, veidojot novadu, mazajās pašvaldībās noteikti jāsaglabā pakalpojumu sniegšanas centri jeb vietējās pārvaldes, kā arī jāpiešķir noteikti finanšu līdzekļi ikdienas vajadzībām. “Svarīgi saglabāt un uzlabot pagasta infrastruktūru. Mēs saprotam, ka labā krasta pašvaldībām neesam vajadzīgi, taču gadiem ilgi veidojusies situācija, ka visi stratēģiskie ceļi ved uz Aizkraukli. Vienlīdzīgi sadalot finanses, ieguvēji būs visi. Galvenais, lai pēc apvienošanās dzīve pagastos nekļūtu sliktāka,” saka Seces pagasta padomes priekšsēdētāja Ilona Bartkeviča.
Sunākste tomēr Aizkraukles novadā
Sarunās piedalījās arī Sunākstes pagasta padomes priekšsēdētāja Ināra Vītola. Pēc 102 novadu modeļa šis pagasts iekļauts Viesītes novadā, taču jau kopš reformas sākuma sunākstieši vēlas būt Aizkraukles novadā. Vītolas kundze uzsver, ka jau kopš 1967. gada, kad Sunāksti iekļāva Aizkraukles rajonā, visi šī pagasta iedzīvotāju ceļi veduši uz Aizkraukli.
Spriežot pēc publikācijām “Staburagā”, sunākstiešu domas tomēr atšķiras — daļa uzskata, ka Sunākstei izdevīgāks būtu Viesītes novads, daļa atbalsta Aizkraukles novada variantu. Sarunu protokolā ministrijas atzinumā, respektējot Sunākstes pagasta padomes vēlmi, rakstīts, ka Aizkraukles novadā varētu iekļaut arī šo pašvaldību.
Jaunjelgavieši kategoriski pret
Kategoriski pret pievienošanu Aizkraukles novadam ir Jaunjelgavas domes priekšsēdētājs Jānis Krūmiņš. Viņam nav pārliecības, ka pēc šādas apvienošanas jaunjelgavieši dzīvos labāk. Jānis Krūmiņš saka: “Pagājušajā gadā pilsētai esam piesaistījuši ap 300 tūkstošu latu lielas investīcijas. Noasfaltēts ceļš līdz Rīgai, un līdz ar to Jaunjelgavā pamazām atgriežas dzīvība. Tā vēl aktīvāka kļūs pēc apvedceļa izbūves. Novadu attīstībai gadā no valsts budžeta plānots ap 300 tūkstošu latu liels atbalsts. Izvērtējot pašreizējā Aizkraukles novada prioritārās vajadzības vairāk nekā divu miljonu latu apjomā, vismaz deviņus gadus citas pašvaldības pie šī atbalsta netiks.”
Grib pārdalīt pagastus
Krūmiņa kungs uzskata, ka varētu veidot Jaunjelgavas novadu, kurā pilsētai pievienotu daļu Birzgales, Valles un Sērenes. Taču šajā gadījumā vajadzētu mainīt triju pagastu robežas. Var noprast, ka sarunas par robežu maiņu ar šo pagastu vadītājiem nav bijušas. Ogres rajona laikraksts “Ogres Vēstis”, rakstot par šo pašu tēmu, vēsta: “Lai gan J. Krūmiņš apliecināja, ka ar Birzgales pagasta padomes priekšsēdētāju Pāvelu Kotānu par šādu iespējamību runājis (tiesa, neoficiāli), pēdējais norādīja, ka viņam tā ir pirmā dzirdēšana.”
Arī Valles pagasta Taurkalnes daļu Jaunjelgavai pievienot nevar, jo nav tiešās robežas. Bet Sērenes pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Strazdiņš atbalsta Aizkraukles novada paplašināšanu, iekļaujoties tajā, pagastu nedalot. Arī ministrijas atzinumā teikts, ka jaunjelgaviešu viedoklis ir uzklausīts, taču atbalstīt to nevar. Tāpēc Jaunjelgavai, kā plānots, tomēr būs jāiekļaujas paplašinātajā Aizkraukles novadā.
Aizkrauklieši pirmo soli nesper
Ko par to domā pašreizējā Aizkraukles novada vadība? Domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme uzsver: “Aizkraukles pilsēta un pagasts savlaik apvienojās, var teikt, aprēķina dēļ, taču nu šis aprēķins pāraudzis mīlestībā. Sākumā apvienošanai bija daudz pretinieku, taču tagad cilvēki ir apmierināti. Ja pagastu apvienošana notiek līdzīgi, kā veidojot Aizkraukles novadu, cilvēkiem dzīve sliktāka nekļūs. Taču, ja tā plānota naudas taupīšanas nolūkā, atlaižot pagastu padomju darbiniekus, nekas labs no tā nevar iznākt.” Plūmes kungs uzskata, ka pagastu apvienošanai jānotiek brīvprātīgi, taču Aizkraukles novads pirmo soli spert negrasās.
Katrs savā Daugavas krastā
Uz sarunām bija ieradies arī Skrīveru pagasta padomes priekšsēdētājs Pēteris Jansons. Apvienojot Skrīverus, Jumpravu un Krapi, plānots veidot Skrīveru novadu. Taču jumpravieši pret to kategoriski iebilst, arī Krape raugās Ogres virzienā, un skrīverieši palikuši vieni. Tāpēc radusies doma veidot novadu, apvienojot jau esošo Aizkraukles novadu un Skrīveru pagastu. “Vēsturiski Daugava bijusi kā robeža starp Vidzemi un Zemgali. Taču mākslīgi izveidotais Aizkraukles rajons šo sadalījumu it kā izjauca. Vairs nevar saprast, kurā novadā rajons ir — Zemgalē vai Vidzemē. Apvienojot Aizkraukli un Skrīverus, kā arī atsevišķi Daugavas kreisā krasta pašvaldības, loģiski veidotos viens novads Zemgalē, otrs — Vidzemē,” saka Pēteris Jansons.
Sarunas ar ministrijas pārstāvjiem par Skrīveru novada veidošanu būs šonedēļ. Taču Jansona kungs uzskata, ka tās beigsies ļoti ātri, jo visu pagastu viedokļi šajā jautājumā ir skaidri. Diemžēl ministrijas nostāja ir atbalstīt 102 novadu projektu, tāpēc, iespējams, jumpraviešiem un krapiešiem nebūs citas izvēles kā vien Skrīveru novads.
Demokrātijas spēlēšana
Domāju, daudzi piekritīs Jansona kunga viedoklim par reģionālo reformu kopumā: “Uzskatu, ka tas ir labi iestudēts teātris un demokrātijas spēlēšana. 536 pašvaldības nekad nespēs vienoties ne par 102, ne 90, 80 vai kādu citu novadu skaitu. Skaidrs arī tas, ka tik daudz mazu pašvaldību, kā tas šobrīd ir mūsu valstī, Eiropas Savienībā pastāvēt nevarēs. Ja valdība tiešām vēlas realizēt reģionālo reformu, tas jādara, pieņemot likumu.”
To, ka šīm sarunām ir tikai simboliska nozīme, daļēji apstiprina arī Arvīda Pīlēģa atbilde uz “Staburaga” jautājumu “Kā risināt situāciju, ja Jaunjelgava ir kategoriski pret iekļaušanos Aizkraukles novadā, bet jumpravieši — Skrīveru novadā?”. Pīlēģa kungs atbildēja, ka ierēdņi šo jautājumu neizlems. Tas, kādus pagastus kurā novadā apvienos, būs politisks lēmums.
Gads līdz vēlēšanām
Jēgu tam visam pašvaldību vadītāji nesaskata arī tāpēc, ka šobrīd nav ne jaunā pašvaldību, ne pašvaldību vēlēšanu likuma, arī likumprojektu par valsts atbalsta programmu novadiem vēl tikai apspriež. Nav zināms, vai novados apvienotajos pagastos paliks vietējās pārvaldes un kāda būs jauno novadu pārvaldes sistēma. Taču saskaņā ar administratīvi teritoriālo reformu jauno pašvaldību vēlēšanas paredzētas jau nākamā gada martā. Tātad — līdz reģionālās reformas beigām palicis vairs tikai gads, bet mums šobrīd nav pat valdības, no kuras attieksmes būs atkarīga tālākā rīcība.
