1. aprīļa joks par kūlas dedzinātāju festivāla rīkošanu Latvijā, lai dalītos pieredzē, izrādās, nemaz nav tik smieklīgs. Pērnās zāles dedzināšana kļuvusi par latviešu nacionālo īpatnību, tikai diemžēl negatīvu.
1. aprīļa joks par kūlas dedzinātāju festivāla rīkošanu Latvijā, lai dalītos pieredzē, izrādās, nemaz nav tik smieklīgs. Pērnās zāles dedzināšana kļuvusi par latviešu nacionālo īpatnību, tikai diemžēl negatīvu. Sniegs vēl nav lāga nokusis, bet ugunsdzēsējiem vienas diennakts laikā jau bija jādodas dzēst 80 kūlas ugunsgrēku. Nodegušas arī divas ēkas, paldies Dievam, pagaidām neviens nav gājis bojā vai guvis apdegumus.
Cīņā ar šo sērgu iesaistījusies valdība, vides aktīvisti, policija un ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Šonedēļ televīzijā sāks rādīt informatīvās kampaņas videoklipu “Nededzini savu zemi!”, bet pastā, skolās un pašvaldībās izplatīs plakātus un pastkartes. Taču mulsina tas, ka valdība visasāk vērsīsies nevis pret pašiem dedzinātājiem, bet gan pret zemes apsaimniekotājiem, kuru teritorijā būs nodedzināta zāle. Protams, tas ir vieglāk nekā noķert dedzinātāju.
Zemkopības ministrija izdevusi rīkojumu, ka tie, kuru teritorijā atradīs nosvilušus laukus, saņems par 10 procentiem mazāku Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Kūlas dedzināšanu uzskatīs par labas prakses saimniekošanas noteikumu pārkāpumu, kas ir nosacījums atbalsta maksājumu saņemšanai.
Zemnieki, kuri saņem Eiropas maksājumus, taču kopj savu zemi, kāpēc jāvēršas pret viņiem? Var gan iebilst: “Kāpēc uztraukties? Ja jau viņi zemi kopj, tad tur nav ko dedzināt.” Tomēr sienu taču nepļauj rudens beigās, bet vasarā, un līdz rudenim zāle ataug. Arī govs noēstā zāle ganībās rudenī ataug un deg tāpat kā pērn nenopļautā un nenoēstā.
Ne jau zemnieki paši savā laukā zāli dedzina! To dara tie, kuri zemi gan ieguvuši, bet apsaimniekot nejaudā. Ja kārtīgam saimniekam ir vismaz simt hektāru pļavu un ganību, nu kaut vai tikai 50, viņš nekad nevar būt drošs, vai viņa apsaimniekotās teritorijas otrā galā kāds jau nav nometis sērkociņu vai izsmēķi vai uguni pielicis apzināti.
Vai zemniekam šīs trakās dedzināšanas laikā lauka malā teltī jāguļ vai varbūt jāapjož pļavas un ganības ar dzelzsbetona sētu, lai nezaudētu daļu naudas? Kūlas dedzināšanas problēmas risināšana, sodot zemniekus, nav pareizs lēmums un diezin vai būs efektīvs.
