Atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienu, 4. maijā ikviens tika aicināts piedalīties akcijā “Uzvelc tautastērpu par godu Latvijai”. Šim aicinājumam atsaucās gan pašdarbnieku kolektīvi, gan ģimenes.
Sociālos tīklus pārpludināja tautas deju kolektīvu, koru, folkloras kopu un visu to ļaužu, kam mājās ir tautastērps, fotogrāfijas. Tostarp arī aizkraukliete Zane Sirmace-Liedskal-
niņa, kas kopā ar ģimeni bildes uzņēma Aizkraukles pagastā pie Meļķitāru muldakmens. “Vidzemes brunčus mana mamma (ilg-gadēja deju skolotāja Vizma Sirmace — aut.), kura pirms trīsdesmit gadiem bija aptuveni manā vecumā, un māsa laika gaitā sadāvināja man un meitām. Kreklus sašuva pašas. 4. maijā laiku pavadām kopā, uzcepam kādu kūku. Neko pārāk īpašu nedarām, aizbraucam uz dārzu, pastrādājam, dodamies pastaigā. Vakardiena bija īpašāka, kad piedalījāmies akcijā “Uzvelc tautastērpu” un kopā ar valsts karogu nobildējāmies,” stāsta Zane. Viņas krājumos ir vēsturiska bilde, kas uzņemta pirms 30 gadiem un kurā pati arī redzama. Aizkraukles pilsētas domes ēkas priekšā iemūžināti divi tautudēli un divas tautumeitas, stāvot godasardzē ar karogiem rokās. Attēls uzņemts aprīlī citā pasākumā. “4. maijā pirms 30 gadiem braucām uz Maskavu uzstāties ar tautas deju kolektīvu. Atceros, kā vīrs un mamma ar tēti skaitīja balsis, vai pietiks atbalstam Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanai. Vēlāk jau sekoja citi notikumi, brīvība bija jānosargā, ar 4. maiju nekas nebeidzās. Abas reizes, kad Latvija atguva brīvību, nebija vieglas, bet tas bijis tā vērts.” ◆
