Nākamā gada budžetā nebūs iespējams atrast finansējumu gan ar nodokļiem neapliekamā algas minimuma, gan minimālās algas palielināšanai.
Nākamā gada budžetā nebūs iespējams atrast finansējumu gan ar nodokļiem neapliekamā algas minimuma, gan minimālās algas palielināšanai. Tā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē atzina finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Viņš uzsvēra, ka sabiedrībai jādiskutē un jāizšķiras par to, kurā jomā jābūt uzlabojumam.
Uz šo aktuālo jautājumu arī pats ministrs varētu atbildēt, jo minimālo algu noteikti vajag paaugstināt. Sabiedrība par šo tēmu diskutē jau sen, bet dzirdīgas ausis tā arī nav atrastas. Jābrīnās vien par iedzīvotāju izdzīvošanas māku. Visiem ir skaidrs, ka cilvēks nevar iztikt, strādājot vienā darbavietā un saņemot valsts noteikto minimālo algu, ja vairāk nemaksā. Par šo summu nav iespējams samaksāt visus rēķinus, arī komunālos maksājumus pat par vispieticīgāko dzīvokli, vēl atlicināt naudu arī pārtikai. No šī viedokļa raugoties, minimālajai algai jābūt vēl krietni lielākai. Ja ir bērni vai nepieciešama medicīniskā palīdzība, dzīve kļūst dramatiska.
Ja sabiedrībai pašai jālemj par šiem jautājumiem, acīmredzot valdības skatījumā iedzīvotāju labklājības celšana nav aktualitāte. Neapšaubāmi, ka minimālās algas paaugstināšana līdz 90 latiem un ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšana līdz 28 latiem būtu kārtējais trieciens valsts budžetam, jo prasīs papildus 14 miljonu latu. Te vietā parēķināt, cik lietderīgi līdzekļi tērēti citiem mērķiem.
Kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp. Aktuālu problēmu ir daudz, bet iztērēt nevar vairāk, nekā ir līdzekļu. Tomēr nesaprotami, kāpēc tik negribīgi un gausi valstī meklē un atrod līdzekļus cilvēka dzīves uzlabošanai. Nereti esam dzirdējuši saukli, ka ikvienam par savu darbu jāsaņem atbilstoša samaksa. Bet kā ir patiesībā? No ES valstīm esam pirmajā vietā minimālās algas ziņā — mums tā ir viszemākā. Turpretī kā sēnes aug miljonāri.
Manuprāt, pasaulē Latvija nešķiet pati trūcīgākā un mazattīstītākā valsts. Kad pie mums ierodas ārzemju delegācijas vai arī pašu valsts vadītāji kur dodas, viss organizēts augstā līmenī — lai tikai kāds nedomātu, ka esam nabagi. Aiz greznajiem mielastiem gan nepamana, kā dzīvo liela daļa Latvijas iedzīvotāju — ar minimālo algu, kas nesedz pat pusi ikmēneša maksājumu.
