Inga Doropoļska ir kristiete Skrīveru katoļu draudzē. Ceļš pie Dieva viņai sākās tad, kad dzīvē bija visgrūtākais laiks. Un tieši tad Dievs viņai palīdzēja.
Inga Doropoļska ir kristiete Skrīveru katoļu draudzē. Ceļš pie Dieva viņai sākās tad, kad dzīvē bija visgrūtākais laiks. Un tieši tad Dievs viņai palīdzēja.
Klusajā Adventes laikā daudzi no mums domā par ikdienas rūpēm un nākotnes plāniem, arī par Dieva žēlastību, kuru saņēmuši, lūdzot un uzticoties viņam. Par to šajās dienās domā arī Inga Doropoļska — Aizkraukles pagasta sākumskolas ārstnieciskās vingrošanas skolotāja un triju bērnu māte.
Pirmajā vietā ģimene
— Līdz brīdim, kad, bezizejā nonākusi, nezināju, ko darīt, un vērsos pie Dieva, lasot Svētos rakstus un lūdzoties, es sevi par kristieti nevarēju saukt. Baznīcu apmeklēju reti un dzīvoju kā daudzi — mācījos, strādāju, mīlēju un pārdzīvoju arī pa kādai neveiksmei, — stāsta skolotāja.
Toreiz Inga studēja Medicīnas institūtā, jo gribēja kļūt par ārsti pediatri, taču 5. kursā ģimenes apstākļu dēļ studijas vajadzēja pārtraukt. Doropoļsku ģimenes pirmajam dēlam Dāvim jau dažu nedēļu vecumā sākās alerģija. Ārsti bērnam nespēja palīdzēt, un māte ilgāku laiku nezināja, ko nozīmē labi izgulēties vai vispār atpūsties.
Negaidīts glābiņš
— Biju izmisumā, jo neviens zēnu nevarēja atveseļot. Tagad pat nevaru pateikt, kā manās rokās nonāca Bībele un Jaunā derība. Sāku lasīt, no galvas iemācījos lūgšanu “Tēvs mūsu …” un citas. Dievam lūdzu, lai manam dēliņam dod veselību. Mūs abus ar Dāvi baznīcā nokristīja, par bērna veselību lūdzos katru dienu un bezmiega naktīs, un zēnam pamazām kļuva labāk. Sāku apmeklēt dievkalpojumus un ātri iekļāvos kristiešu sabiedrībā, — atceras Ingas kundze.
Tiklīdz ģimene saprata, ka Dievs lūgšanas uzklausa, tā, pateicības pārņemta, pievērsās ticībai. Dāvis sāka mācīties Rīgas katoļu ģimnāzijā, un bieži vien kopā ar viņu turp devās arī māte.
Draudzē kā mājās
Kad Doropoļski pārcēlās dzīvot Skrīveros, katoļu baznīcas vēl nebija ne Aizkrauklē, ne Skrīveros. Viņi dievkalpojumus apmeklēja, pārceļoties kuģītī pāri Daugavai, gan Jaunjelgavas, gan Ogres un Lielvārdes katoļu baznīcā. Nu jau vairākus gadus viņi ir Skrīveru katoļu draudzē un savā dievnamā jūtas vislabāk. Ingas kundze gandarīta, ka tagad arī Aizkrauklē, viņasprāt, ir viena no skaistākajām jaunajām katoļu baznīcām.
— Skrīveru draudzē pārsvarā ir gados vecāki kristieši, bet bērni Lolitas Ērgles vadībā cītīgi mācās svētdienas skolā. Mums ir arī neliels jauktais koris, kurā es dziedu, — atklāj Ingas kundze.
Ir Adventes laiks, kad visu kristīgo pasauli vieno Kristus dzimšanas gaidīšana. Arī Ingas kundze šajā laikā lūdz gan par savējiem, gan tiem cilvēkiem, kuriem šajā pasaulē klājas grūti. Ingas kundze ir pārliecināta, ka atklāsme nāks arī tiem, kuri Dievam netic.
Dievs uzklausa
— Adventes laikā es jūtu, kā Dievs lūdz cilvēkam apstāties lielajā dzīves steigā, ieklausīties sevī, līdz Ziemassvētkiem apzināties šīs pasaules garīgās vērtības un arī mūžības spēku, — pārliecināta Ingas kundze.
Viņasprāt, Adventes laikā nevajadzētu rīkot skaļas un plašas svinības, bet dzīvot pieklusināti. Ir taču gada vistumšākais laiks. Un tikai Ziemassvētku naktī no Jēzus bērniņa nāk gaisma, kura cilvēku domas vērš uz pavasari, uz saules pusi.
— Adventes laikā visiem novēlu patiesu mieru sirdī, ģimenē un valstī! Tas mums ir visvairāk vajadzīgs, — teic Inga Doropoļska.
