“Nemāku sēdēt, rokas klēpī salikusi, man gribas, lai dienas beigās būtu gandarījums, ka esmu kaut ko lietderīgu paveikusi,” saka aizkraukliete Marina Bivainīte. Viņas mīļie Ziemassvētkos un citās svinībās saņem rokām darinātas dāvanas — īpašas un ar mīlestību veidotas.
Arī pati Marina ir īpaša — viņa pārvietojas ratiņkrēslā, bet tas neliedz jaunajai sievietei darboties, piedalīties pasākumos un sportot. Arī šīs nedēļas nogalē viņa dosies uz sacensībām Jēkabpilī, un šī pasākuma dēļ jāatliek iecere piedalīties tirdziņā Aizkrauklē. Taču viņa ar saviem darbiņiem būs sastopama “IGA centrā” Ziemassvētku nedēļā. Marina bilst: rokdarbu tirgošanai labākais laiks ir Ziemassvētki — tad cilvēki meklē kaut ko īpašu un unikālu dāvanām.
Ideja dāvanām
Marina darina rotas, Ziemassvētku un eglīšu rotājumus kanzaši tehnikā, ar šo mākslu viņa aizrāvās pagājušajā gadā. “Pirms Ziemassvētkiem ar vīru sākām domāt, ko savējiem uzdāvināt tādu atšķirīgu, unikālu,” stāsta Marina. “Idejas meklējām internetā. Pētījām, kā gatavot apsveikuma kartītes, bija ideja cept piparkūkas, bet tas viss jau tāds ierasts, tradicionāls. Tad atradu vietni, kurā kāda rokdarbniece rādīja, kā gatavot rotājumus no atlasa lentītēm kanzaši tehnikā. No tām var izgatavot pat skaistas eglītē karināmas bumbas, un nodomāju: neizskatās tik sarežģīti, vajadzētu pamēģināt!”
Eglīšu rotājumu darināšanā izmanto četrus centimetrus platu atlasa lentīti. No tās var izveidot gan ziedus, gan citus dekorējumus, sarežģītāko locīšanā izmanto karsto līmi. Marina stāsta, ka pirmās bumbas izmetusi, jo tās bijušas trīsreiz jauktas ārā, sacaurumotas, un eglītē tādas kārt noteikti nevarēja. Nākamās jau izdevušās labākas, un drīz tapušas dāvanas visiem radiem un draugiem. Viņi bijuši priecīgi, brīnījušies par pacietību un taujājuši, kur tādas var dabūt? Izgatavot pats!
Rotas ceļo uz ārzemēm
Kad jautāju, vai tikai māksla ir viņas aicinājums, Marina bilst: savulaik ieguvusi grāmatvedes profesiju, tajā neilgi arī pastrādājusi. “Nemāku sēdēt, rokas klēpī salikusi, skatoties televizorā vai datorā. Ir dienas, kad kaut ko veidoju un darinu no rīta līdz vakaram, un paveiktais darbs dod gandarījumu,” saka jaunā sieviete.
“Man patīk darboties, bet par vienu jomu ātri zūd interese. Abas ar draudzeni arvien izmēģinām ko jaunu, viena otrai pastāstām un parādām, ko esam atradušas vai iemācījušās. Draudzene gatavo atklātnītes kvīlinga tehnikā, es arī pamēģināju, taču nepatika. Adīšana un tamborēšana mani īpaši neaizrauj. Esmu izmēģinājusi zīmēšanu un dekupāžu, bet vienā brīdī šķiet, ka neko jaunu vairs nevar izdomāt. Kanzaši tehnika man iepatikās. Šī māksla visu laiku attīstās, varu izmēģināt arvien jaunus un sarežģītākus darbus.” Piemēram, šī brīža jaunums ir no izliektas lentītes veidoti ziedi. To darināšanā izmanto sveces liesmu un karsto līmi, un šādu ziedu veidošana prasa īpašu rūpību.
Marinas darinājumi zināmi ne tikai Latvijā, vasaras beigās kāds sūtījums ceļojis arī uz Angliju — kāda sieviete palūdza izgatavot meitām matu rotas un par rezultātu bija ļoti priecīga. Pērn par Marinas darinātajiem rotājumiem ieinteresējies arī kāds uzņēmums, izsakot vēlmi tās iegādāties. Pēc tam laikam tomēr izrēķinājuši, ka būs par dārgu, un no šī ieceres atteikušies. “Savus darinājumus pārdodu principā par pašizmaksu, un ne jau nauda ir galvenais. Man pašai ir interesanti iemācīties kaut ko jaunu, pilnveidot sevi,” saka Marina. “Man ir prieks, ka varu kaut ko radīt, un cilvēki to novērtē.”
Ciemos ar rokdarbu grozu
Marina bilst, ka jebkuram roku darbam jāvelta lielu rūpība un precizitāte, tas aizņem ļoti daudz laika. Piemēram, lai ar lentīšu dekorējumiem aplīmētu vienu putuplasta bumbu, kas ir rotājuma pamatā, vajadzīgas vairākas stundas. Strādājot no rīta līdz vakaram, dienā var izgatavot četras lielās bumbas. Šogad Marinas rokām top arī citādi eglīšu rotājumi — mazi rubīni dažādos toņos, tie ir komplektiņos pa sešiem.
Marina rāda un stāsta, kādi darbiņi tapuši gan senāk, gan vēl tikai top: matu rotas un stīpiņas, piespraudes un auskari, dekoratīvi fotorāmīši, ziepju groziņi. Arī magnētiņi ar Ziemassvētku motīviem, kurus var piestiprināt pie ledusskapja. Marina atklāj, ka mājās viņai ir vesela noliktava: lentītes, materiāli. Arī uz ilgāku laiku ciemos braucot, vienmēr neaizmirstot paņemt līdzi rokdarbu grozu. Viņas darba prieks “pielipis” arī vīram Vjačeslavam, un viņš sievai reizēm palīdzot darināt rotājumus.
Marina kopā ar vīru aktīvi darbojas dienas centrā “Solis”, kurā jaunieši ik gadu savus radošos darbus pārdod izsolē. Tajā allaž ir arī kāds Marinas roku darbs, un tas parasti izraisa cilvēku apbrīnu.
Rokdarbniece bilst, ka rokām darinātas lietas Latvijā pārdod ļoti dārgi. “Ja par savu darbu paprasītu šādu summu, neviens nepirktu,” saka viņa. “Ieklausos cilvēku atsauksmēs, bet svarīgi ir, lai tas, ko izgatavoju, patiktu arī man pašai.” ◆
