Piedaloties vairāk kā 500 bērniem un jauniešiem, noslēgusies Aizkraukles reģiona novadu izglītības iestāžu deju kolektīvu skate. 33 kolektīvi nodejoja 66 dejas, un piecu žūrijas locekļu komisija izvēlējās tos, kuri jūlijā varēs doties uz XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.
Visaugstāko vērtējumu un laureāta diplomu saņēma Aigas Šteinbergas un Inas Leites vadītie Aizkraukles PII “Auseklītis” (46,8 punkti) un Skrīveru PII “Sprīdītis” pirmsskolas deju kolektīvi, kā arī Gitas Skudras un Initas Vilciņas vadītie Aizkraukles pagasta sākumskolas 1. — 4. klases, Skrīveru kultūras centra 1. — 4. klases un 3. — 6. klases deju kolektīvi.
Kurš no kolektīviem tiks uz svētkiem, kurš nē, būs zināms aptuveni pēc mēneša, kad būs aizvadītas visas valsts skates.
Pēc skates daudz komentāru kolektīvu vadītājiem izskanēja no pieciem žūrijas locekļiem. Tie, kuri salīdzināja pirms gada Aizkrauklē redzēto, atzinīgi izteicās par būtiskajiem uzlabojumiem kolektīvu sniegumā, īpaši pieminot arī skaistos tērpus. Tomēr lieku reizi piekodināja, ka tiem kolektīviem, kuriem palaimēsies nokļūt dziesmu svētkos, jāatceras, ka koncerta laikā jebkuru bērnu var nofilmēt tuvplānā, tāpēc katram jāizskatās, cik vien perfekti iespējams. Kolektīviem, kuri ikdienā darbojas uz mazām skatuvēm, nokļūstot uz daudz lielākām, jācenšas aizpildīt visu tiem atvēlēto laukumu. Ingai Pulmanei, žūrijas priekšsēdētājai un dziesmu un deju lielkoncerta “Līdz varavīksnei tikt” mākslinieciskajai vadītājai, aizrādījumi bija par polkas soļu nelietošanu vai nepareizu izpildi, palēcienu sākšanu. Viņa pamanīja arī pārāk garos tērpus, piemēram, svārkus, kas traucē izpildīt konkrētus deju soļus, uzslavas tika meitenēm par viņu interesanti veidotajām frizūrām, savukārt puišiem par patīkamu akcentu — naģenēm. Mazs kritikas piliens tika saņemts par mākslīgajiem vainadziņiem, kuri pa gabalu nedrīkst būt uzkrītoši mākslīgi, tiem jābūt gaumīgiem. Dažās dejās pietrūka dinamikas, bet laureāta diploma ieguvējus žūrija atzina par līdz šim neredzētu pārsteigumu, “debesu brīnumu”, jo tik perfektu izpildījumu līdz šim vērtētajās skatēs nebija izdevies baudīt.
Vairākiem kolektīvu vadītājiem izteica piezīmes par nepareizi saprastiem deju rakstiem, līdz ar to deja bija iemācīta nepareizi, citiem pietrūka sinhronitātes. Ieguvēji bija tie, kuri rotaļu dejās līdzās saskaņotām roku un kāju kustībām arī dziedāja. Vērtētājas kolektīvu vadītājām ieteica saskatīt un izvēlēties solistiem īstos pārus, “kuru acis mirdz un neviltoti smaida”, kas daudzās dejās ir ļoti būtiski. Tikpat svarīgi pēc skates piestrādāt pie tā, lai dejā pēc iespējas visu darītu pa īstam — spiegtu, ķertu, dauzītos vai “sadotu piparus”. Par vairākām norādītajām kļūdām vērtējuma punktus nesamazināja, bet gan ieteica tās labot.
Žūrijas komisijas priekšsēdētāja, vērtējot kolektīvu kopējo sniegumu, atzina, ka centība, prieks un satraukums bērnu acīs bija spilgti pamanāms. Tiem kolektīviem, kuri no 6. līdz 12. jūlijam būs Rīgā 37 000 bērnu un jauniešu vidū, jāturpina darbs, lai par padarīto jūlijā koncertā ir patiess prieks.
Viedokļi
Inta Balode, deju kolektīvu vadītāja Kokneses novadā
— No Kokneses novada skatē piedalījās 10 kolektīvu, tajā skaitā Vecbebru profesionālās un vispārizglītojošās internātvidusskolas 1. — 4. un
5. — 9. klases, kā arī Iršu pagasta Pērses pamatskolas 1. — 4. klases deju kolektīvi. Pēdējās dienās pirms skates viena no priekšplāna dejotājām savainoja kāju, tādēļ pēkšņi nācās meklēt, kas dejotu viņas vietā. Pērses skolas dejotājiem šī bija pirmā skate, skatuves pieredze līdz šim veidojusies, dejojot tikai savā skolā. Esot uz tik lielas skatuves, grūti pārvarēt apjukumu. Ne visiem vecākiem ir iespēja bērnus atvest uz papildnodarbībām. Marta sākumā rīkotajā novada kolektīvu sadancī atklājās kļūdas, un tās nepilna mēneša laikā varēja labot. Katru sezonu deju soļi kļūst arvien grūtāki, tāpēc jo īpaši liels darbs bija ar Pērses skolas mazajiem dejotājiem, kuri dejo tikai otro gadu. Divu gadu laikā dancotājiem bija jāsarūpē tērpi, un lielu atbalstu sniedza novada pašvaldība. Līdzīgā situācijā bija arī Bebru pamatskolas 5. — 9. klases kolektīvs, kuram šis ir otrais darbības gads.
Silvija Ivanova, deju kolektīvu vadītāja Mazzalvē
— Uz skati vedu Neretas novada Mazzalves pamatskolas 3. — 6. klases deju kolektīvu. Lai arī kā censtos, visu perfekti izdarīt nevar. Kāds dejas solis līdz galam “nenoslīpēts”, un pirms uzstāšanās bērni ir satraukušies, bet skatei gatavojušies cītīgi un ļoti cer piedalīties svētkos. Kolektīva zēniem pirms skates šūdinātas jaunas bikses, mammas un vecmāmiņas adīja zeķes.
Ineta Reitere,deju kolektīvu vadītāja Pļaviņās
— Pļaviņu novada ģimnāzijas 7. — 9. un 10. — 12. klases deju kolektīvam pirms šīs skates bija vien septiņi mēneši, kuros jāpaveic milzu darbs, sagatavojot tai divus kolektīvus. Tas nozīmēja daudz darba vakaros, kad, strādājot ar tautas deju ansambli “Daugaviņa”, paralēli ritēja mēģinājumi skolas bērniem. Tas bija iemesls, kādēļ visi ģimnāzijas kolektīvi skatē nepiedalījās, bet tāpēc pārējie bērni nedejo mazāk cītīgi. Mazajiem bērniem visu sarežģī tradicionālo tautasdeju soļu interpretācija, jo vairs nepietiek tikai ar pamata soļu zināšanu. Daudzās dejās izmantoti soļi no Rīgas deju ansambļu repertuāra, bet, neņemot vērā grūto darbu, gaidāmie svētki ir liela motivācija. Cits būtisks iedvesmotājs ir regulāra gados jaunāko dejotāju satuvināšana dažādos pasākumos ar jauniešu kolektīvu “Daugaviņa”.
Skatei 7. — 9. klases kolektīvam bija šūtas jaunas vestes un bikses. Pirms skates vēl nebija īsti zināms, kam tieši žūrija pievērsīs pastiprinātu uzmanību, bet, vērtējot kolektīvu sniegumu, paralēli tehniskajam darbam bērnos un jauniešos jāattīsta dejas dvēsele — smaidi, savstarpējās attiecības dejojot. Arī te talkā nāk pieredzējušie dejotāji, kuri lieli palīgi bija arī skates laikā — palīdzēja sakārtot tērpus, uzklāja dekoratīvo kosmētiku un uzmundrināja dejotājus pirms uznāciena.
