Grūti iedomāties, vai ir kāds pircējs Pļaviņās, kurš veikalā nebūtu saticis pārdevēju Daci Skudru no Klintaines. Šobrīd tas ir “LaTS” veikals, bet savos 40 darba gados Dace strādājusi gandrīz visos Pļaviņu veikalos un arī Stukmaņos. Šajā laikā izaugusi jauna pircēju paaudze, kuriem grūti iedomāties veikalu bez šīs pārdevējas — allaž atsaucīgas un optimistiskas. Dace atzīst, ka šis darbs vienmēr bijis viņas aicinājums.
Brīnās par gadiem
— Ģimenē pārdevējas esam jau vairākās paaudzēs. To darīja mana mamma, es un arī meita, kurai tagad gan ir pārtraukums tirdzniecībā. Mazmeitām smejos, ka viņām arī būs jāstrādā veikalā, — smaida Dace.
Par citu profesiju pēc vidusskolas beigšanas pat nedomāja un iestājās toreizējā kooperatīvajā tehnikumā Rīgā, kur ieguva prečziņa diplomu darbam ar pārtikas un rūpniecības precēm. Mācības padevās, un grupas pasniedzējs mudināja turpināt tās augstskolā, bet Dacei tā nepatika Rīga, ka negribēja tur pavadīt vēl četrus gadus. Tehnikumā ar nepacietību gaidīja piektdienas, lai varētu braukt mājās.
— Pirmais, kur strādāju, bija gatavā apģērba veikals Pļaviņās līdzās tā dēvētajam “septītajam” veikalam. Tie bija laiki, kad preču izvēle nekāda — uz visām Pļaviņām atveda divas lapsādas cepures, četras džinsa bikses… Vēlāk pārgāju darbā vietējā “gastronomā”, tad saimniecības preču veikalā, vairākus gadus strādāju veikalā Stukmaņos, jo tas bija tuvāk mājām. Kad to slēdza, atkal darbs bija Pļaviņās. Tad bijušā veikala “Monopols” īpašnieces Larisa un Gaida piedāvāja iespēju strādāt autoveikalā. Tā ir cita pasaule, jo pircējiem jāaizved viss nepieciešamais. Šo darbu darīju kādus septiņus gadus. Bija interesanti, bet mugura dabūja just. Ilgs laiks nostrādāts veikalā karjera rajonā, kuram trīs reizes mainījās īpašnieki. Kad citiem stāstu — tur darba stāžs desmit, tur astoņi, citur 15 gadi un tā tālāk, visi brīnās — cik tad man pašai gadu! — smaidot saka Dace.
Tagad viņa atgriezusies darbā ēkā, kur strādāts jaunībā. Par veikala saimniekiem Lilitu un Jāni pārdevēja saka — vislabākie! Tieši tā viņa atceras arī citus vietējos tirdzniecības uzņēmumu īpašniekus, pie kuriem strādājusi.
Dace zina
No visiem 40 darba gadiem apmēram pusi viņa bijusi veikala vadītāja. Tagad noteikti vairs negribētu uzņemties šos pienākumus. Tas ir pagājis dzīves posms. Tirdzniecībā izmēģinātas dažādas dzīves jomas, un pēdējie gadi bijuši saistīti ar pārtiku.
— Savām māceklēm esmu teikusi, ka darbs ar pārtiku ir visgrūtākais, tomēr arī interesantākais. Visu dienu ir rosība, nepārtraukti kaut kas jauns un dažādība. Pēc brīvdienām aizeju uz darbu, un tur jau kaut kas klāt. Šajos gados tik daudz pārmaiņu pieredzēts. Savulaik rēķinājām ar koka skaitīkļiem, un tehnikumā vajadzēja pat kārtot eksāmenu, tagad visu izdara kases aparāts un elektroniskie svari. Agrāk pārtikas preces saņēmām lielos iesaiņojumos, tās vajadzēja svērt tik lielos daudzumos, ka rokā bija caurums. Mācoties vajadzēja apgūt daudzu preču, arī, piemēram, radio un televizoru uzbūvi, audumu un metāla veidus. Tas viss ļoti palīdzēja darbā. Mācību laikā biju gan citronskābes, gan apavu ražošanas rūpnīcā, kur vismaz varēja paskatīties uz precēm, kādas veikalu plauktos tolaik nevarēja ieraudzīt. Ne kā tagad — pērc, ko gribi, ja tik ir nauda, — saka Dace.
Pircēji jau tā pieraduši pie Daces kā pārdevējas un otrādi, ka viens otru nereti saprot no pusvārda. Atnāk tantes un lūdz, lai iesaka kaut ko garšīgu, jo gan jau viņa zinās, ko. Un Dace, protams, zina, ko piedāvāt, jo pazīst cilvēkus. Bieži veikalā var dzirdēt: “Sveika, Dacīt!” Viņa atzīst, ka tik ilgā pieredze gan palīdz, gan ir grūti, jo cilvēks nereti uz veikalu atnāk ne tikai pēc maizes, bet grib arī parunāties, jo ikdienā nevienu nesastop. Kopā ar viņu izaugusi jauna paaudze pircēju, kas pazīst Daci.
Pretojas laupītājam
Darbā iznāk saskarties arī ar negācijām, bet visas situācijas varot atrisināt. Un tas esot interesanti. Vīrs sakot — pietiek tik viņai ieelpot veikala gaisu, un vismaz pāris stundu nevar no turienes dabūt laukā! Tik ilgu laiku nevar nostrādāt vienā jomā, ja tā nepatīk.
Kāda Dace pati ir pircēja? Prasīga? Viņa atmet ar roku — noteikti nē, un pirkuma čekos pat neieskatās. Galvenais, lai prece ir laba.
Savos ilgajos darba gados Dace reiz piedzīvoja arī laupīšanu veikalā. Viņa teic, ka šis notikums palicis tik spilgti atmiņā, it kā bijis vakar.
— Tobrīd mana vienīgā doma bija nosargāt kasi. Biju jau sagrābusi trauksmes pogu, kamēr laupītājs rāva naudu un aizstāvoties iebelza man pa pieri. Labi, ka tikai tā. Vēlāk visi teica, ka tādās situācijās visprātīgāk atdot prasīto, jo nevar paredzēt, ko zaglis darīs, ja viņam pretosies. Vēlāk izmeklētāja teica, ka tas vīrietis jau iepriekš bijis sodīts. Pirms atkal stājās tiesas priekšā, viņš aplaupījis 32 tirdzniecības vietas, un mūsu veikals bija 29., — atceras Dace.
Vairākas sakritības
Jubilāre dzimusi un augusi Vietalvā. Lai arī dzīves ceļi aizveduši tālāk, sevi joprojām uzskata par vietalvieti.
— Savulaik mamma strādāja veikalā “Bitēs”, un turpat arī dzīvojām. Vēl tagad atceros plauktus ar konfektēm, kas tik ļoti vilināja. Mamma joprojām dzīvo Vietalvā, nu jau daudzus gadus pagasta centrā, — stāsta Dace.
Viņu ar mammu saista ne tikai izvēlētā profesija, bet arī dzimšanas dienas datums 21. janvārī. Pašai 60, bet mammai 86. Dace ir ziemas bērns, tāpēc patīk vēsāks laiks. Viņas dzimšanas dienā vienmēr bijis liels sniegs un sals. Pirms desmit gadiem, rīkojot svinības, bijusi satraukusies, vai viesi telpā nenosals, jo tās bija grūti piekurināt. Šogad, šķiet, būs citādāk.
Dace atzīst, ka datumu sakritības ģimenē ir vēl vairākas. Dēls Agris dzimis vīra Jura vārdadienā un meita Madara — tuvu viņa dzimšanas dienai. Dzimusi Madarās, tikusi pie šī vārda.
Jubilārei ir divas mazmeitas — deviņgadīgā Elza un Rūta, kurai būs četri gadi. Mamma ļoti priecājas, ka bērni ieguvuši augstāko izglītību, kādas pašai nav. Madara studējusi ekonomiku, bet Agris ieguvis politologa izglītību, tagad studē juristos un strādā Tiesībsarga birojā.
— Kad bērni bija mazi, vīramāte Ruta, kura bija sākumskolas skolotāja, palīdzēja viņus mācīt. Tas viņai padevās, un abi lasīja, pirms vēl sāka iet 1. klasē. Ruta labprāt mācīja arī citus apkārtnes bērnus. Man pašai skolā arī labi padevās mācības, īpaši valodas. Ieguvu pat 2. vietu rajona vācu valodas olimpiādē. Daudz kas aizmirsies, bet gribas aizbraukt uz Vāciju, un tad redzēs, vai ko vēl atceros. Nekad neesmu lidojusi ar lidmašīnu, un Vācija būtu labs pirmais šāds ceļojums, — stāsta Dace.
Liels satricinājums Daces ģimenei bija brāļa aiziešana mūžībā pirms pieciem gadiem. Andrim bija tikai 52 gadi, un grūti pat esot aptvert, ka vienā brīdī cilvēka vairs nav. Brālis, tāpat kā tēvs, bija kaislīgs mednieks un makšķernieks un aizgāja pēkšņi. Acīmredzot katram savs liktenis, bet samierināties ar to grūti.
Aktīva līdzjutēja
Mājā Klintaines pagasta centrā Skudru ģimene dzīvo 33 gadus. Tikpat gadu ir viņu meitai, kura bija pirmais bērns šajā jaunizveidotajā ielā ar zīmīgo nosaukumu — Jāņu iela. Pirms tam Dace dzīvoja Pļaviņās netālu no bijušās ceptuves. Kad vīram kolhozs piešķīra “līvānieci”, tas šķita liels notikums — pašiem sava māja! Tā viņi kļuva par klintainiešiem, kur vīram jau bija darbs vietējā kolhozā par autovadītāju.
No darba brīvajā laikā Dacei patīk skatīties sporta pārraides. Tas ir basketbols, skeletons, hokejs un biatlons. Labi, ja ir kāds, ar ko to visu pārrunāt.
— Reiz abi ar vīru tik aktīvi līdzi jutām hokeja spēlei, ka suns bija satraucies ne pa jokam. Labi, ka neiekoda no šausmām, kad abi saimnieki lēkā un klaigā! — smejas Dace.
Skudru ģimenes mājā suņiem allaž ir īpaša vieta, un vienmēr takši. Grūti pateikt, kāpēc tieši viņi, bet Dacei patīk. Suņi bijuši dažādi, ar atšķirīgu raksturu, un tagad dzīvesprieku mājā ienes pusgadu vecs kucēns.
Vēl abiem saimniekiem patīk sēņot un ogot. Dažkārt tā aizraujoties, ka attopas no pārguruma, jo pienākusi pēcpusdiena. Dacei labi padodas skābētas sēnes, ko gatavo līdzīgi kā gurķus. Kraukšķīga un garda uzkoda, ko var uzglabāt gadiem. Savukārt Juris ir kaislīgs makšķernieks, un tas arī ir temats, ko bieži nākas apspriest veikalā. Lomi viņam bijuši dažādi, arī 34 kilogramus smags sams. Zivju ir bijis tik daudz, ka pašai vairs nemaz nekārojas. Gatavot gan viņai patīk, īpaši, ja ir iedvesma. Saldos ēdienus ne tik ļoti, bet gaļas ēdieni padodas teicami. Savulaik Dace gājusi palīgā saimniecēm klāt godu galdus, skatoties un darot daudz ko var iemācīties. Viņai patīk pārsteigt savējos ar kaut ko gardu. ◆
