Čaklākie dārzeņu audzētāji februāra vidū jau iesējuši ēdamas lietas. Tie, kuriem tuvāks vizuālais baudījums, priecājas par pirmajām uzziedinātajām tulpēm. Kokneses pagasta Bormaņos, tāpat kā visur Latvijā, laukus klāj sniegs, bet Vijas Popovičas dzīvoklī vietu uz palodzēm aizņem kastes, kurās drīz asnus dzīs pipari, vēlāk arī tomāti un citi dārzeņi.
Pieglaudušies
krāsnij
Pie Vijas kundzes devos, zinot, ka viņa jau gandrīz 30 gadu audzē stādus. Tāpēc iedomājos viņas dzīvoklī garus galdus, apkrauktus ar daudzām kastēm, virs tām — lampas. Bet mājoklī valda miers un kārtība. Par to rūpējas arī augumā raženais runcis Frīdis. Saimnieces vīrs Marčello “ieskrējis” pie kaimiņa un viņu nelaimējās satikt, bet tieši viņa dēļ Vija sākusi audzēt saldos piparus. Marčello ir moldāvs, un saldie pipari ir moldāvu nacionālo ēdienu sastāvā.
Vija rāda palielu putuplasta kasti, kuru pati izgatavojusi, un tādu esot daudz. Kaste līdz pusei piebērta ar kūdru, un tajā iesētas saldo piparu sēklas. Dārza zeme šādiem trausliem dzinumiem esot par smagu. Piķētie stādi gan saknes dzen kūdras un dārza zemes maisījumā, jo audzēt tikai kūdrā ir pārāk dārgi. Kastē sējums sadalīts divās daļās. Tādēļ, ka šogad pirmo reizi izmēģinot no Moldāvijas atvestās sēklas. Salīdzināšanai līdzās iesētas pašmāju. No kastes Vija cer iegūt ap simt spēcīgu, ražīgu piparu stādu. Pašlaik sēklām visvairāk nepieciešams siltums, tāpēc īstā vieta ir krāsns tuvumā.
Pēc pulksteņa
Interesantākais, ka sēklas iesēta, ņemot vērā vairākus nosacījumus — Mēness fāzes, rakstīto Sējas un ražas avīzē, Senču kalendārā un savos, vairāk kā sešus gadus tapušajos pierakstos, novērojumos. Tie aizņem vairākas mapes. Citā kaudzē uz galda Astronomijas avīze, žurnāli, kalendāri. Meklējot vidusceļu, izvēlas vispareizāko dienu un pat stundu, kad sēklām jānonāk zemē. Pieraksti vēsta, ka 2011. gadā pipari iesēti 17. februārī. Šogad sēšana notika 6. februārī pulksten sešos vakarā, augošam Mēnesim esot Lauvas zīmē. Procesu vēl vairāk sarežģī čika laika ievērošana. Ko tas nozīmē? Ja šajā laikā ko sēj vai iesāk jaunu darbu, čiks vien no tā iznāk. Sākot stādu audzēšanu, Vija ieklausījusies citu ieteikumos, tagad pārsvarā ņem vērā savus novērojumus.
Tie dārzeņi, kuriem raža ienākas virs zemes, kā tomāti, paprika un citi, jāsēj augošā Mēnesī. Tomātus plānots sēt 6. martā. Tas nozīmē, ka dienas darbi jāpakārto sēšanas laikam. Tajā dienā čika laika nav nemaz.
Esot eksperimentēts ar sīpoliem un ķiplokiem, sējot tos dažādos laikos. Nepareizā datumā sētie ir vārgāki, augumā mazāki. Bet laistīti vienādi, tādā pašā augsnē likti. Citi gan neievērojot datumus, un arī viņiem viss izdodas. Vijas mātei ir 87 gadi, un viņai dārzā viss augot griezdamies. No mātes Vija pārņēmusi runāšanos ar augiem. Mēness fāzes gan māmuļa neievērojot.
Puķes “dodas”
pie Elmāra
Vija teic, ka vislabākie sīpoli padodas, audzēti no sēklām. Martā sēšanas laiks būs pienācis arī puraviem, zirņiem un kam eksotiskākam — melonēm un arbūziem. To sēklas arī vestas no Moldāvijas. “Dienvidnieki” nogatavojas zem klajas debess un ir ēdami septembrī. Tiem īpaša — vissaulainākā — vieta dārzā atrasta.
Sākot piķēšanu, visas palodzes saules pusē atbrīvo no puķēm, un vairākos stāvos vietu pie loga aizņem kastes ar jaunajiem dārzeņiem. Puķes tad “pārceļas” uz dzīvi pie kaimiņa Elmāra. Lai jaunos dzinumus neapskādētu Frīdis, logus no iekšpuses aizklāj ar tīklu.
Marta beigās, kad gaiss iesilst, mazos stādiņus pārnes uz siltumnīcu, kas no Bormaņiem ir divu kilometru attālumā. Naktīs tie patveras zem agroplēves un īpaši vēsās naktīs arī zem polietilēna plēves. Agri, kā tik lāpstu zemē var iedurt, siltumnīcā stāda sīpolus.
“Ar stādiem daudz jārunā,” stāsta Vija. “Un tie mani uzklausa, aug griezdamies. Siltumnīcā apsēžos uz ķeblīša un ar tomātiem mīļi parunājos. Arī sabārt vajag, ja “neklausa”. Kādam Ziemassvētku kaktusam, kas trīs gadus neziedēja, teicu: viss, vēl pusgads un metu tevi ārā. Pēc pāris dienām uzradās trīs ziedpumpuri.”
Zemeņu nauda
pavasarim
Dārzā pavasari gaida sešas garas zemeņu dobes. Katru rudeni stādiņus “nofrizē”, lapas sadedzina, lai dārzā neievazātu slimības. Pērn darba bijis tik daudz, ka “frizēšana” notikusi uz ātro — ar trimmeri, bet citkārt rūpīgi — ar dārznieka šķērēm. Trijām vagām uzsegta melnā agroplēve, un tās sāks ražot agrāk. Šogad šie stādījumi Vijas dārzā ir pēdējo reizi, jo ik pēc trim gadiem zemeņu dobes veido no jauna.
Tos stādus, kam raža nogatavojas virszemē, mēslo tikai ar vircu. Pašai lopu nav, tāpēc jārīko vircas diena. Vislabākās ir lietainās. Tad, kannas mašīnā sakrāvusi, Vija dodas uz paziņu govju kūti. “Darbiņš ļoti “smaržīgs”, bet tas ir tas, ko gribu — dabīgs mēslojums,” saka dārzkope.
Vai ar stādu audzēšanu var arī nopelnīt? Vija teic, ka labās sirds dēļ stādi citiem atdoti par velti, bet toties naudu par pārdotajām zemenēm līdz pēdējam santīmam tērē tikai jaunajām sēklām, augsnei.
Saimniece vēl izstāsta, kā piparus pagatavot moldāvu gaumē: veselus piparus pannā apcep, noņem mizu, apviļā eļļā un miltos, vēlreiz apcep. Sagriež sīpolus un tomātus, kurus arī cep pannā. Kad gatavi, pievieno krējumu, ar šo masu pārklāj ceptos piparus un katliņā sautē. Lai šādu ēdienu gatavotu arī ziemā, nomizotus piparus glabā saldētavā.
