Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas pārstāvju sarunās ar pašvaldību vadītājiem par Pļaviņu novada veidošanu atbalstu šim modelim izteica tikai Pļaviņu domes vadība.
Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas pārstāvju sarunās ar pašvaldību vadītājiem par Pļaviņu novada veidošanu atbalstu šim modelim izteica tikai Pļaviņu domes vadība. Pārējās pašvaldības atbalsta citādu novadu veidošanu.
Pēc 102 novadu projekta Pļaviņu novadā paredzēts apvienot Pļaviņu pilsētu, Aizkraukles rajona Aiviekstes, Klintaines, Vietalvas pagastu un Madonas rajona Kalsnavas pagastu.
Pagājušajā gadā pašvaldības pieņēmušas un Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijai nosūtījušas lēmumu, kurā atbalstu Pļaviņu novada veidošanai izteikušas tikai divas pašvaldības — Pļaviņu pilsēta un Aiviekstes pagasts. Klintainieši atbalsta ideju par novada veidošanu Aizkraukles rajona robežās, piedāvājot tam nosaukumu — Vidusdaugavas novads. Vietalvas pagasts vēlas iekļauties Aizkraukles novadā, bet Kalsnavas pagasts cer saglabāt esošo statusu.
Sarunās, kuras notika Pļaviņu kultūras namā, atbalstu valdības ieteiktajam variantam izteica tikai pļaviņieši. Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas pagasta vadītāji pauda, ka grib veidot lielāku novadu Aizkraukles rajona robežās. No sava lēmuma nevēlējās atteikties arī kalsnavieši — viņi negrib pievienoties Pļaviņu vai Madonas novadam, bet vēlas saglabāt neatkarību.
“Pļaviņu novads jāveido neatkarīgi no tā, ka citas pašvaldības iebilst,” uzskata Pļaviņu domes priekšsēdētājs Helmuts Banders. “Nepareizi uzskatīt, ka ar saviem pieciem latiem katrs pagasts pats var mēģināt uzlabot iedzīvotāju dzīvi, atsevišķi pašvaldībai darboties ir sarežģītāk. Nevienai pašvaldībai nebija argumentēta viedokļa, ka cits variants ir izdevīgāks par 102 novadu projektu.”
Bandera kungs stāsta, ka paši sarunu dalībnieki nonākuši pretrunā pieņēmumam, ka tikai lielāks novads var piesaistīt līdzekļus. Līdz šim tas izdarīts, ja vien paši vēlas izstrādāt projektus. “Arī iebildums, ka daudz cilvēku reformu rezultātā zaudēs darbu, nav pamatots,” spriež Pļaviņu domes priekšsēdētājs Helmuts Banders. “Izveidojot atsevišķu novadu, vajadzēs savus darbiniekus jomās, kurās pašlaik sadarbojamies ar lielākām pašvaldībām, piemēram, būvvaldē.”
Pēc Helmuta Bandera domām, apvienojoties lielākā novadā, izstāties no tā būs krietni grūtāk nekā tajā iestāties. Tāpat situācijā, kad pašvaldībā nav savas skolas, kultūras nama, labas autobusu satiksmes un citu lietu, kopēja novada veidošana ir vieglākais ceļš, kā to visu nodrošināt, neieguldot ne santīma.
Pašvaldības tomēr vienojās sarunas turpināt otrajā kārtā. Viens no izvirzītajiem nosacījumiem — novada budžets nedrīkst būt mazāks par visu tajā ietilpstošo pašvaldību budžetu kopējo summu. Valdībai jāparedz arī lielāka valsts palīdzība izveidotajiem novadiem, tāpat nepieciešams sakārtot un pienācīgi kopt valsts autoceļus, īpaši otrās šķiras ceļus.
