Ilggadēja “Staburaga” lasītāja no Valles pagasta Valda Grūbe publiski vēlējās paust savas domas par Latvijas pensionāru federācijas priekšsēdētājas Ainas Verzes un partiju apvienības “Par labu Latviju!” valdes priekšsēdētāja eksprezidenta Gunta Ulmaņa parakstīto sadarbības līgumu.
— Kas Verzes kundzei devis tiesības kaut ko tādu parakstīt visu Latvijas pensionāru vārdā? Neatminos, ka ar mums, pensionāriem, par to jel kad būtu runāts vai būtu notikusi kāda sapulce. Es pati kādreiz vairākus gadus biju pagasta pensionāru biedrības vadītāja, pabiju arī federācijas kongresā Rīgā. Pensionāru federācijas vadītājs tolaik bija Jānis Porietis. Tad gan mēs, pensionāri laukos, zinājām, kas notiek galvaspilsētā, par ko tur spriež un lemj. Verze un Ulmanis, šķiet, pastaigājoties gar jūru, kaut ko sarunājuši un mīlīgā saskaņā publiski paziņojuši, AŠ2 kungiem kautrīgi grozoties abu cienījamos gados esošo personu aizmugurē. Parakstītā vienošanās atgādina precību līgumu, kurš izdevīgs tikai politiķiem, iegūstot tūkstošiem pensionāru balsu. Mums, pensionāriem, gan nav tik īsa atmiņa, un mēs atceramies, ko “labu” valstij un tautai devušas Šķēles un Šlesera pārstāvētās partijas. Atkal tikuši Saeimā, viņi “aizmirsīs”, ko īsti solījuši, vai arī atradīs milzum daudz iemeslu, kāpēc solīto nevar izpildīt. Jūtos ļoti neomulīgi — it kā manā vārdā kāds bez atļaujas būtu izdarījis kaut ko pilnīgi nelāgu un aplamu. Ļoti ceru, ka pensionāri neuzķersies uz šīs viltīgās ēsmas un domās paši, kam īsti uzticēties un atdot savu balsi.
