“Jārēķinās ar otra cilvēka pagātni,” tā ir pirmā atziņa, ko par iepazīšanos pēc šķiršanās saka Andris. “Jārēķinās, ka otram cilvēkam arī ir bijis partneris. Nav tā kā pirmo reizi — kad dzīvi veido kopā. Jāsamierinās, ka viņš, iespējams, satiekas ar bijušajiem radiem. Jārēķinās ar viņa bērniem, ar viņa mazbērniem. Jārēķinās ar otra bailēm, kas radušās no rūgtas pieredzes. Iznāk, ka nemaz neatliek laika, lai koptu jaunās attiecības,” secina Andris.
Vīrietis pusmūžā izšķīries. Juties sagrauts, taču pēc laika sācis domāt par jaunu attiecību veidošanu. Arī draugi devuši padomu — nesērot par bijušo, bet ātrāk mesties jaunās attiecībās. Kur iepazīties, kad pāri 50? Tādas bijušas pirmās domas. Izrādījies, ka apkārt ir daudz brīvu sieviešu. “Brīvu sieviešu šajā vecumā ir vairāk nekā vīriešu, tāpēc vīriešiem ir lielākas izvēles iespējas,” secina Andris. Vīrietis drīz vien atrada, ko meklēja. “Tagad, kad viss beidzies, secinu, ka par agru meklēju citu sievieti. Nedomāju, ka mešanās citas sievietes apskāvienos man palīdzēja. Patiesībā tas iztukšoja mani, jo darīju to, lai aizmirstu sievu, tādēļ nekas labs neiznāca. Visu pārdomājot, secinu, ka būtu viss iznācis, ja es būtu bijis atvērts jaunām attiecībām. Ja nebūtu bijis pārāk aizņemts ar domām par savu pagātni. Ja vairāk būtu ieklausījies un nācis pretī, ja nebūtu bijis tik noliedzošs, jo iepazītā sieviete patiesībā man ļoti patika.”
Svarīga attieksme pret bērniem
“Man galvenais rādītājs ir attieksme pret maniem bērniem,” šādi jaunas attiecības raksturo Aina. Sieviete viena audzina dēlu un meitu un atzīst, ka bērni viņas dzīvē vienmēr ir bijuši un ir joprojām vissvarīgākie. Arī tad, kad viņa vēl dzīvoja kopā ar dzīvesbiedru. Viņš devās peļņā uz ārzemēm pirms deviņiem gadiem. “Pirmos trīs gadus viņš mums sūtīja naudu. Tad tas notika arvien neregulārāk. Nu jau gadus četrus viņš par mums neliekas ne zinis, es pat nezinu, kur viņš ir, man nav viņa adreses, un nezinu, kā viņam piezvanīt. Zinu, ka dzīvs ir un viņa māte pat bijusi pie viņa ciemos. Dzīvojām nesarakstījušies, tāpēc nav mums ko dalīt, bet bērni ir mani. Finansiāli palīdz bijušā dzīvesbiedra māte. Iespējams, ka viņam tur ir cita ģimene. Esmu samierinājusies. Tas viss ir izsāpēts un, var teikt, nav vairs aktuāls, jo esmu satikusi citu vīrieti. Zinu, ka varēšu sākt ar viņu kopdzīvi tikai tad, ja viņš varēs pilnībā pieņemt manus bērnus un mani bērni — viņu,” atklāj Aina. Sievietei pašai ir rūgta pieredze, kad viņas māte pēc šķiršanās otrreiz apprecējās. “Galvenais, ka sākumā mātes vīrs nemaz neparādīja savu īsto dabu. Tēloja labiņo, bet pēc kāda laika sāka mūs ar brāli audzināt. Neko nevarējām viņam izdarīt pa prātam. Rezultātā agri sākām patstāvīgu dzīvi, lai ātrāk tiktu prom no mājām. Es saviem bērniem šādi negribu pāri nodarīt,” atzīst Aina.
Vairs negrib kopēju sadzīvi
“Vairs negribu par kādu ikdienā rūpēties,” strikta ir Agrita. Sievietei ir 40 gadu, viņas dēlam — 21. Jau otro gadu dēls dzīvo patstāvīgi — studē un strādā. “Gribu dzīvot viena un rēķināties tikai ar sevi. Kad gribu, pagatavoju sev ēdienu, kad negribu — uzēdu maizītes. Ja vēlos svētdienā visu dienu vārtīties pa gultu, tad tā arī daru. Vārdu sakot — baigā brīvība,” savu dzīves ritmu raksturo Agrita.
Ar vīru Agrita izšķīrās, kad dēlam bija 15 gadu. “Toreiz sāpēja. Vīrs mani pameta, atrada citu. Likās, ka nevienam vairs neesmu vajadzīga,” atceras sieviete. Taču dzīve neapstājās, jau pēc pusgada Agrita atrada sev jaunu mīlestību. Iepazinās pie draugiem dzimšanas dienā un pēc mēneša sāka dzīvot kopā. “Dēls jau bija liels, viņam bija sava kompānija un arī pirmā mīlestība. Sapratāmies labi. Viens otram netraucējām dzīvot. Pirmie divi gadi bija tāds iemīlēšanās periods. Tad draugs zaudēja darbu un netika ar to galā. Pēc bezdarbnieka pabalsta beigām dzīvojām no manas algas. Sāku ieraudzīt savā draugā īpašības, kuras mani kaitināja, bet kuras agrāk nebiju pamanījusi. Mani tas tracināja — gādāju pārtiku, maksāju rēķinu par dzīvokli un vēl pirku viņam cigaretes. Arī viņa meitas sāka bieži nākt pie viņa ciemos uz manu dzīvokli, un man jau vajadzēja uzturēt piecus cilvēkus — sevi, dēlu, draugu un viņa abas meitas. Tas man bija pārāk liels slogs. Es biju šķiršanās iniciatore. Pēc šķiršanās gan draugs, gan viņa meitas meklēja kontaktu ar mani. Bet es nomainīju telefona numuru. Negribu, un viss,” stāsta Agrita. Tagad viņa bauda savu brīvību, taču tas nenozīmē, ka attiecības viņu neinteresē. “Gribu līdzvērtīgu partneri — gan finansiālā ziņā, gan emocionālā.”
Jāseko jūtām
ANDRIS VESELOVSKIS,
PSIHOTERAPEITS
attiecības pēc šķiršanās, nemaz nav. Galvenais, jāseko jūtām un jācenšas vienam otru saprast. Vēl pēc šķiršanās ir svarīgi izsērot bijušo, sadziedēt brūces un tikai tad veidot jaunas attiecības. Pretējā gadījumā tiek atrasts bijušā partnera aizvietotājs, nevis īstā sieviete vai īstais vīrietis. Ir svarīgi saprast šķiršanās iemeslus, lai veiksmīgi veidotu nākamās attiecības.
Vēl viens ieteikums — bērnu dēļ nevajag atteikties no jaunu attiecību veidošanas. Ja bērns izrāda nepatiku pret jauno partneri, tam nevajadzētu būt par iemeslu, lai šķirtos. Nepatika vien nav kritērijs. Protams, ja bērns tiek pazemots, sievietei ir jārīkojas. Bet, ja nekas par to neliecina, bērnam jāmācās saprast, ka viņš nav noteicējs šajā situācijā.
Jāsaprot sevi
DITA BLŪMA, NUMEROLOĢE
Ja attiecības visu laiku veidojas neveiksmīgi, tad ir vērts saprast, kāpēc tā notiek. Bieži gadās, ka sievietes neveiksmīgi “iekrīt” uz vieniem un tiem pašiem tipiem. Viens no iemesliem — cilvēks nav tendēts uz ģimenes veidošanu, viņam svarīgāks ir darbs. Šādiem cilvēkiem ģimene vienmēr būs otrajā vietā, bet karjera — pirmajā. Šādi cilvēki kļūst par darbaholiķiem. Ja attiecības veidojas neveiksmīgi, ir vērts saprast, vai cilvēki vispār ir enerģētiski saistīti. Tas notiek šādi — numerologs izveido abu partneru numeroloģisko portretu un pateic, kam attiecībās jāpievērš uzmanība, kur partneri viens otru var papildināt, kur jāpiestrādā. Nosakot abu stiprās un vājās puses, iespējams saprast partnerattiecību tālāko attīstību.
