Jums raksta Aizkraukles iedzīvotāja. Dzīvoju Aizkrauklē visu savu mūžu — 22 gadus. Avīzei rakstu pirmo reizi, bet ilgāk vairs nevaru izturēt.
Jums raksta Aizkraukles iedzīvotāja. Dzīvoju Aizkrauklē visu savu mūžu — 22 gadus. Avīzei rakstu pirmo reizi, bet ilgāk vairs nevaru izturēt.
Mēs ar vīru dažreiz aizejam uz kafejnīcu “Jutta” (acīmredzot domāta SIA “Jutta” kafejnīca “Saulespuķe” — red.), jo tur var lētāk paēst nekā citās kafejnīcās. Reiz tur ar vīru vakariņojām, viss bija jauki, skanēja mūzika, bet te pēkšņi sieviete, kura pasniedza ēdienu, sāka kliegt uz kādu bērnu un dzīt viņu prom. Tad vēl kafejnīcas darbiniece sāka mazgāt grīdu, lai gan mēs ēdām un kafejnīcas darbalaiks nebija beidzies. Vai esat redzējuši tādu necieņu pret klientu?
Kad pēc kāda laika aizgāju uz to pašu kafejnīcu vēlreiz, bija cita pārdevēja, bet atkal vakarā pirms darbalaika beigām mazgāja grīdu. Tas bija tik pretīgi! Vēl turpat pie loga elektriķis laboja elektrības vadus. Vai tiešām to nevar darīt pēc kafejnīcas darbalaika? Kaut vai uz pāris stundām aizslēgt kafejnīcu, kamēr salabos to, kas tik steidzami vajadzīgs.
Uz šo kafejnīcu devos vēlreiz. Tad tur ne tikai mazgāja un laboja, bet arī nenesa ēdienu. Man vajadzēja gaidīt, kamēr sievietes beigs sarunu. Pusstundu gaidīju pirmo ēdienu un biju spiesta noskatīties, kā pie mana galda ar netīru lupatu mazgā grīdu.
Es saprotu, ka nevar izturēt darba slodzi, bet tad lai nebojā man apetīti vai lai iet no darba prom, ja neprot padarīt kārtīgi. Es nospriedu: labāk maksāšu vairāk un iešu uz kafejnīcu “Pērse”.
