Daudzesieša Vitolda Lucāna vaļasprieks ir makšķerēšana. Šobrīd viņš ar nepacietību gaida pirmo ledu, lai varētu doties žibulēt.
Daudzesieša Vitolda Lucāna vaļasprieks ir makšķerēšana. Šobrīd viņš ar nepacietību gaida pirmo ledu, lai varētu doties žibulēt.
— Ko tad citu vecāks vīrs laukos brīvajā laikā lai dara, — teic Vitolds Lucāns. — Makšķerēšana ir labākais laika kavēklis. Man ļoti patīk arī spēlēt galda spēles, īpaši dambreti. Jaunībā pat uzvarēju Siguldas čempionātā jauniešiem, bet Latvijā biju labāko piecniekā. Diemžēl tagad uzspēlēt izdodas reti. Bijām vīru kompānija, kas pa vakariem spēlēja šahu. Tagad lielākā daļa no viņiem jau aizsaulē. Tāpēc nākas doties uz upmalu. Rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš savlaik teicis: “Man upe ir tas pats, kas dzērājam krogs!”. Ar mani ir tāpat. Vēl kāds cits slavens vīrs apgalvojis, ka ik dienu, kas pavadīta ar makšķeri pie upes, Dievs nepieskaita makšķernieka mūžam. Tā arī ir, jo pie ūdeņiem cilvēks atpūšas, kļūst mierīgāks. Man īpaši patīk pavasaris, ievziedu laiks. Klusi čalo ūdens, saule patīkami silda, un turpat blakus krūmājā vītero putni. Zivis var arī neķerties. Man pietiek ar to, ko redzu un jūtu.
Vasarā makšķerēju ar gruntsmakšķeri Daugavā. Šis gads man bija veiksmīgs. Labi ķērās brekši, visi svarā ap 800 gramu. Četrās piecās stundās izdevās noķert 12 līdz 15 brekšu. Reizēm trāpījās arī pa kādam samam. Savukārt iepriekšējā pavasarī, peldinot maijvaboles, vilku labus sapalu lomus. Topavasar noķēru ap 50 sapalu, mazās zivteles, kuras atlaidu, neskaitot.
Ja lomā lielākas zivis, parasti žāvēju, bet no sīkākajām cepu kotletes. Piemēram, raudiņām notīra zvīņas, divas reizes samaļ gaļasmašīnā, pievieno sīpolus, ķiplokus, garšvielas, trešdaļu baltmaizes un cep.
Parasti decembrī jau izbaudīta cope uz pirmā ledus. Taču šogad, tāpat kā pērn, vēl nekā. Ziemas makšķerītes vēl tikai gaida savu laiku. Arī ziemā uz upi braucu kopā ar draugiem. Daudzevā esam kādi trīs četri entuziasti.
Ziemā visbiežāk dodos uz Dienvidsusēju. Ziemas sākumā ķeras raudiņas. Vēlāk gar meldriem labi “ņem” ruduļi. Rudulis ir laba sporta zivs, lai gan viņu uzskata par mazvērtīgu. Iespējams, garšas dēļ. Taču viss atkarīgs no tā, kā pagatavo. Braucu arī uz Saukas ezeru. Taču makšķerēšana ezerā ir liela loterija. Var būt dienas, kad ķeras lielas zivis, taču ir arī ilgāki “klusuma” periodi. Īpaši pavasara pusē.
Dižu piedzīvojumu pie ūdeņiem man nav bijis. Ziemā pat ielūzt nav gadījies. Iespējams, nelielā svara dēļ. Cenšos būt arī ļoti piesardzīgs, jo uz ūdeņiem nedrīkst rīkoties pārgalvīgi. Pavasarī Saukas ezerā jābūt īpaši uzmanīgam. Bieži vien no rīta pie krasta ledus ir, bet pēcpusdienā jau skalojas ūdens. Nākas meklēt kādu koku, pa kuru nokļūt krastā, vai kāpt ūdenī un brist. Taču vieta, kurp braucam, labi zināma, un viss vienmēr ir kārtībā.
