Kurmenieši Vera un Jānis Šahnovi, zemnieku saimniecības “Saliņas” īpašnieki, iesaistījušies starptautiskā tūrisma projektā ar mērķi Mēmeles krastos izveidot laivu piestātnes ūdenstūristiem.
Kurmenieši Vera un Jānis Šahnovi, zemnieku saimniecības “Saliņas” īpašnieki, iesaistījušies starptautiskā tūrisma projektā ar mērķi Mēmeles krastos izveidot laivu piestātnes ūdenstūristiem. Projektu atbalsta arī vairākas Latvijas un Lietuvas pašvaldības.
Mēmele ir Latvijas un Lietuvas robežupe. To iecienījuši makšķernieki un ūdenstūristi, tāpēc radusies doma atpūtu pie upes padarīt pēc iespējas ērtāku.
Projekts ir Eiropas reģionālās attīstības fonda finansētās programmas “Interreg III A Dienvidu prioritāte” sastāvdaļa. Šis ir pirmais pārrobežu sadarbības projekts, kas saistīts ar tūrismu. No Latvijas projektā piedalās Mazzalves, Kurmenes un Skaistkalnes pašvaldība, savukārt Lietuvas partneri ir no Biržu rajona.
Paredzēts izveidot trīs laivu piestātnes upes krastā Latvijā un trīs Lietuvā. Latvijas teritorijā pirmā piestātne būs Mazzalves pagastā, tad Kurmenes pagasta “Saliņās” un Skaistkalnē. Lietuvā laivotāji varēs piestāt Kvetkos, Spalvišķos un Nemuneles Radvilišķos. Paredzēta arī gidu apmācība, norāžu izvietošana upes krastos un citas aktivitātes.
Projekta kopējās izmaksas ir 70 tūkstošu latu. 75 procentus no šīs summas sedz Eiropas reģionālās attīstības fonds.
— Mūsu māja ir ļoti skaistā vietā Mēmeles krastā, kuru iecienījuši makšķernieki un ūdenstūristi, — saka kurmenietis Jānis Šahnovs. — Upes līkumā iepretim mājai laivotāji piestāj jau sen, tāpēc piekritām piedalīties projektā. Ir pietiekami plašs laukums, kur celt teltis, ir arī ugunskura vieta, nojume, kur paglābties no lietus. Labi ķeras zivis, un ir ērta peldvieta. Vienīgi nepieciešams ierīkot piestātni laivām. To paveiksim jau šovasar.
Turklāt upē iepretim “Saliņām” Lietuvas krastā ir atteka, kurā uz dzīvi apmetusies bebru ģimene. Krēslā uzmanīgs vērotājs gandrīz katru vakaru var ieraudzīt, kā no attekas izpeld bebrs. Pēc brītiņa viņam seko pārējie ģimenes locekļi. Visi dodas pārdesmit metru augšup pa straumi, lai pļaviņā ēstu zāli. Bieži seklumā bradā zivju gārnis, kurš gan ir visai bailīgs un cilvēku klātbūtni necieš.
