Veselības apdrošināšanu saviem darbiniekiem paredz vairākos uzņēmumos un iestādēs.
Veselības apdrošināšanu saviem darbiniekiem paredz vairākos uzņēmumos un iestādēs. Cilvēks slimības gadījumā jūtas materiāli pasargāts. Diemžēl pēc polisē paredzētā pakalpojuma izmantošanas reizēm paliek nepatīkamas atmiņas.
Veselības problēmu dēļ arī man nācās kādu laiku pavadīt slimnīcā. Samaksājis slimnīcas kasē aprēķināto summu un saņēmis stingrās uzskaites kvīti, devos uz Rīgas slimokases filiāli, lai saņemtu atpakaļ naudu. Taču tur mani gaidīja nepatīkams pārsteigums. Lai saņemtu naudu, nepieciešams arī izraksts no slimības vēstures, kuru izsniedz pacientam un arī ģimenes ārstam.
Uz manu izbrīnas pilno jautājumu: “Kam jums šis dokuments?” saņēmu skopu atbildi: “Tā paredzēts noteikumos!”. Manu acu priekšā īsu brīdi pavīdēja sīkiem burtiņiem apdrukāta lapa.
Vai esat padomājuši, kāpēc apdrošinātājiem šāda informācija nepieciešama? Nelielajā dokumentā, kas pacientam varbūt šķiet nesaprotams burtu un ciparu virknējums, ir sīka informācija par jūsu veselību. Diezin vai jūs gribētu, lai rakstīto lasītu sveši cilvēki un varbūt izmantotu to nezināmiem mērķiem. Tā ir tikai pacientam un ārstam domātā informācija.
Kāpēc gan tad, kad jāatmaksā nauda par potēm, procedūrām vai medikamentiem, apdrošinātājiem pietiek ar aptiekas vai veselības aprūpes iestādes izdotu stingrās uzskaites kvīti? Bet, ja esat bijis slimnīcā, ar to ir par maz. Arī slimnīcas kvītī taču skaidri norādīts, kas maksājis un par ko. Teiksiet, apdrošinātāji neuzticas slimnīcām. Bet varbūt ir tieši otrādi? Ārsti vislabāk zina, ka reizēm mēnešiem ilgi jāgaida, līdz apdrošināšanas sabiedrības samaksā par sniegtajiem pakalpojumiem.
Veselības apdrošināšanas sistēma sākotnēji bija radīta, lai atvieglotu pacientiem dzīvi. Taču nu jau labu laiku ārstniecības iestādēs pie sienas piestiprināti paziņojumi, ka, neskatoties uz to, ka tev ir apdrošināšanas polise, jāmaksā tik un tā, bet ar apdrošinātājiem pēc tam “jākaro” pašiem. Varbūt tieši apdrošinātāji ir tie, kas mākslīgi izkropļojuši labi iesākto un nu “kolekcionē” informāciju par tiem, kam gadījies saslimt nopietnāk?
