Seces pagasta “Mežrozēs” Biruta Markava ar ģimeni dzīvo tik ilgi, cik gadu viņas jaunākajai meitai — divpadsmit. Izauklējusi septiņus bērnus, dzīvokli Rīgā nomainījusi pret lauku mājām, un tagad saimniecībā ir četras slaucamas govis un vēl četri citi ragulopi.
Piesardzība un
pārbaudes
Birutai ir ķīmiķes izglītība, kādreiz dzīvojusi Rīgā, bet, vairāk kā desmit gadu pavadot laukos, apguvusi daudz un dažādus efektīvas saimniekošanas knifus. “Mežrozes” ir tālu no Seces centra, un bieži vien palīdzību nav, kam lūgt, tāpēc jātiek galā pašai. Izzinātas vairākas saimniekošanas viltības, lai mazāki izdevumi, lai neļautu sevi apkrāpt. Piemēram, elektrības patēriņu samazina, pienu dzesējot ūdenī no dziļurbuma, nevis tērējot elektroenerģiju jaudīgam dzesētājam. Govis slauc ar rokām un arī ietaupa gan elektrību, gan naudu. Nepilnā stundā visas četras ir izslauktas — gadā tā ap 20 tonnu. Visvecākā govs ir brūnā barvede, kurai jau 14 gadu, un viņas piens esot ļoti garšīgs. Barību gan visu pērk jau sagatavotu, jo tehniku pirkt nav izdevīgi.
Lai izvairītos no baktērijām pienā, svarīgi ir pareizi apstrādāt piena kāšamās marles. Žāvējot tajās vairojas mikrobi, tāpēc pēc lietošanas marles izskalo un divas reizes aplej ar vārošu ūdeni. Pirms otrās slaukšanas vēlreiz izskalo un aplej ar vārošu ūdeni. Svarīgi zināt baktēriju daudzumu katram govs pupam. Pārbaudi saimniece veic pati un, ja kāds gadās problemātisks, no tā pienu slauc atsevišķi.
Nav ko kautrēties!
Par to, lai telēnu netrūktu, saimniecībā gādā pusotru gadu vecs bullis Robis. Liels un varens, vairāk kā tonnu smags. Drīzumā gan viņu plāno pārdot. Šajā ziņā saimniecei ir laba pieredze. Uzpircēji mēdz būt nekaunīgi, un tādam jābūt arī saimniekam, citādi piemānīs, apkrāps. Viens no gadījumiem — pie mājas piebrauc mašīna, bet neviens ārā nekāpj un prasa lopu dokumentus. Ja pircējs lopa pasē iespiež zīmogu, tas nozīmē, ka darījums noticis un uzpircēji var diktēt savus noteikumus. Šie atbraucēji bijuši vēl bezkaunīgāki un piedāvājuši sākumā lopu ievest mašīnā un tikai tad runāt par cenu. Pareizi būtu sākumā lopus apskatīt, vienoties par cenu, saņemt naudu un tikai tad atdot dokumentus. Ja uzpircējiem ļauj vaļu, viņi nosauc mistiskus procentus, kurus atskaita no faktiskā svara, un pāri paliek puse no cerētās summas.
Kādai citai viltībai ir nosaukums “elektroniskie svari”. Ar tiem krāpjoties uz nebēdu. Kā blēdību atklāt? Saimniece darot tā: dodas pie veterinārārsta un pati nosveras ar lopu svariem. Kad atbrauc lopu uzpircēji, pēkšņi atklājās, ka viņa “novājējusi” uz pusi un kļuvusi gluži vai par anoreksijas slimnieci ar 30 kilogramu svaru…
Vieni aizbildinās, ka, braucot pa nelīdzenu ceļu, svariem zūd regulējums. Nez kāpēc vienmēr tā, lai labi uzpircējam! Citu arguments — tik mazu svaru (70 kilogramu) nespējot fiksēt, un svari sākot rādīt no 100 kilogramiem. Biruta jokojot teikusi, lai svaru īpašnieks pats nostājoties līdzās, pa abiem tiešām būs simts.
Par laimi, ne visi uzpircēji ir tik bezkaunīgi. No Ērgļiem, Liepājas un Jumpravas brauc godīgi cilvēki, ar kuriem prieks sadarboties. Nežņaudz lopu ar mērāmo lenti kā citi, ka dzīvniekam acis no pieres sprāgst laukā. Tad mērījumi atšķiras vismaz par 20 centimetriem. Kad tādam šmaucējam palūdz apskatīt viņa lenti, viņš to no rokām laukā nelaiž. Visa viltība, ka lente ir pārgriezta, daļa izņemta un salīmēta. Ar nagu velkot pa to, savienojuma vietu ātri varot atrast.
“Ja cilvēki ir tik bezkaunīgi, pagriežos un eju prom,” stāsta saimniece. Un nav jāklausās viņu iebildumos, ka bijuši ceļa izdevumi.
Saimnieks vienmēr būs vainīgs
Svarīgi saimniecībā ievērot drošību. Ērgļu pusē bijis gadījums, kad kūtī ienācis iedzēris kaimiņš, govs viņam iespērusi, vīrietis paslīdējis, nokritis un bija beigts. Saimniece palikusi vainīga. Ja govs vai bullis kādu saimniecības teritorijā nobadīs, arī tad vainīgs būs saimnieks. Tāpēc kūtī un ganībās svešu labāk nelaist.
Neraugoties uz visām šīm likstām, Biruta teic, ka no lopiem neatteiktos. Ja neko nedarīs, slimības būs klāt. Tagad, lai arī piektais gadu desmits, pēc izmukušām govīm ātrāk par jebkuru jaunekli aizskrien. Arī kaimiņiene, septiņdesmit piecus gadus veca sieva, turot kaut vienu govi, lai ikdienā būtu nodarbošanās. Ja dzīve Birutai ritēs tikpat labvēlīgi, kā līdz šim, viņa iegādāšoties arī zirgu.
